https://www.mantots.permakultura.lv/zirnu-projektsNacionālajā botāniskajā dārzā šogad izauga 14 saujas zirņu. Vai tas ir daudz? Ja šie zirņi ir 14 mantotie
kultūraugi, tad daudz! Ar mīlestību sameklētos, rūpēs audzētos un ar lepnumu novāktos Latvijas mantotos un lolotos zirņus Nacionālā botāniskā dārza dārznieces un Latvijas Permakultūras biedrības Sēklu lolotāju kustības koordinatores semināra “Zirņu sauja nākotnei” laikā nodos glabāšanai drošības kolekcijā Latvijas Kultūraugu gēnu bankā. Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) šogad ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu pasākuma “Mantoto kultūraugu kolekcijas izveidošanas Nacionālajā Botāniskajā dārzā pirmais posms” ietvaros audzēja sēklu lolotājas un kolekcijas kuratores Sandras Stabinges Latvijā atrastos 14 mantotos un lolotos zirņus. Šī pasākuma ietvaros NBD ir uzsākta lauka kolekciju ierīkošana un uzturēšana Latvijas lauksaimniecības ģenētiskajiem resursiem jeb mantotajiem kultūraugiem, kuri Latvijā šobrīd strauji izzūd reizē ar lauku apdzīvotības mazināšanos un tradicionālā lauku dzīvesveida straujām izmaiņām.
0 Comments
2023. gada 08. jūnijā Nr. 2023-6/02 Putāni LR Saeimai Par likumprojektu nr. 273/Lp14 Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei Latvijas Permakultūras biedrība aicina LR Saeimu neatbalstīt likumprojektu, kas paredz veicināt Augšdaugavas novada attīstību uz iznīcinātas vides rēķina. Vēršam jūsu uzmanību, ka Meža likuma 44.panta 4(1) daļā tiek pieļauta LVM zemes atsavināšana, ja ir veikts izvērtējums un “alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas”. Pašvaldības piedāvātajā dokumentā izvērtējums veikts pavirši, apskatīti dažu pagastu centros izvietoti nelieli pašvaldības īpašumi, kamēr vienlaidus 40 ha un vairāk pašvaldībai piederošas degradētas teritorijas atstātas bez ievērības. Pašvaldības sagatavotajā dokumentā “Informācija, kas saistīta ar plānoto Augšdaugavas industriālo parku (ar papildinājumiem)“ pašvaldība ir spējusi pamatot 50 ha teritorijas nepieciešamību (20 ha ražotne, 7-10 ha saules paneļu izvietošanai, “vēl tikpat” infrastruktūrai, vēl tikpat noliktavām). 50 ha lielu teritoriju industriālajai apbūvei var atrast, piemēram, Višķu pagastā, degradētas, ar latvāņiem aizaudzētas teritorijas, nevis augstvērtīgi meži 250 ha platībā: 1) Vīgantu ciema degradētajās teritorijās: 1.attēls Pašvaldības vai bezsaimnieka zemes (ar zilu kontūru) Vīgantu ciemā un apkārtnē, degradētās (aizaugušas ar latvāņiem) teritorijas (ar zaļu iesvītrojumu). Vīgantu ciema teritorijā šobrīd dzīvo 46 iedzīvotāji, tajā ir 5 trīsstāvu daudzdzīvokļu nami un pamestas sabiedriskās ēkas. Tajā pat laikā ciemam blakus ir AS “Latgales bekons” ražotne un vairāki lauksaimniecības uzņēmumi, dažus gadus atpakaļ novads veicis lielu (vairāku miljonu apmērā) revitalizācijas projektu, ierīkojot kvalitatīvu ielu un pievadceļu segumu, ielu apgaismojumu. Gan ciema gan apkārtējo zemju teritorija, īpaši pašvaldībai piederošās zemes, ir aizaugušas ar milzīgām latvāņu audzēm (skat.2.attēlu). Toties satiksmes infrastruktūra ir laba - ciems atrodas 2 kilometrus no Rēzeknes-Daugavpils šosejas un Vīgantu dzelzceļa stacijas (pievedceļš renovēts!!). Atklāta vēstule par nepieciešamību mazināt piesārņojumu ar lauksaimniecības pesticīdiem
Latvijas Republikas Saeimai Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai Latvijas Republikas Veselības ministrijai Ambeļos,Rīgā, 2022.gada 30.novembrī Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” šogad piecus mēnešus veica pētījumu “Pesticīdi tavas mājas putekļos”, lai noskaidrotu, vai Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos ir konstatējamas lauksaimniecībā lietotās ķīmiskās vielas. Pēc nejaušības principa izvēlētajās brīvprātīgi pieteikušajās lauku mājsaimniecībās tika savākti astoņpadsmit iekštelpu putekļu paraugi analīzēm. Analizētajos paraugos pētnieki meklēja divdesmit astoņus lauksaimniecībā izmantojamus pesticīdus. Tika kontatēti četrpadsmit dažādi pesticīdi, no tiem viena - tiakloprīda - lietošana lauksaimniecībā Eiropas Savienības valstīs kopš 2020. gada ir aizliegta, nepagarinot apstiprināšanas periodu. Pesticīdu klātbūtne tika konstatēta sešpadsmit paraugos no astoņpadsmit analizētajiem, lielākajā daļā paraugu tika konstatēti vairāk kā viens pesticīds, divos paraugos noteikta pat astoņu pesticīdu klātbūtne vienā paraugā. Mūsu veiktā pētījuma rezultāti ļoti skaidri ir apliecinājuši, ka lauksaimniecības pesticīdi Latvijā ir problēma. Nav zināms, kādu ietekmi uz iedzīvotāju veselību pētījumā konstatētais pesticīdu kokteilis jeb summārā ietekme dzīvojamo telpu gaisā pat konstatētajās nelielajās koncentrācijās ilgtermiņā var atstāt. Lauku iedzīvotājiem nepieciešama droša dzīves vide arī tad, ja blakus norisinās intensīvā lauksaimniecība, kur tiek izmanoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Nododam iestāžu un sabiedrības rīcībā pētījumā iegūtos datus un biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” speciālistes sagatavoto iegūto datu analīzi. Aicinām vērtēt pētījuma rezultātus kritiski, saprotot, ka tik neliels paraugu skaits nevar dot pilnvērtīgu priekšstatu par pesticīdu izplatību Latvijas vidē. Lai padziļinātu priekšstatu par biežāk lietoto un vidē mobilāko pesticīdu izplatības ceļiem un akumulāciju vides dažādās ekosistēmās - gaisā, augsnē,ūdenī, dažādos Latvijas reģionos, dažādos attālumos no intensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības teritorijām, aicinām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram noteikt pienākumu veikt pilnvērtīgu pesticīdu monitoringu vidē visā Latvijas teritorijā. Līdzšinējais monitorings saskaņā ar LVĢMC speciālistu 2022.gada 25.janvāra ziņojumu aptver tikai 18 pesticīdu, no kuriem tikai daži tiek lietoti (tirgoti) patlaban, tajā pašā laikā patreiz lietojamo AAL(augu aizsardzības līdzekļu) aktīvo vielu sarakstā ir vairāk kā 170 nosaukumu. Latvijas iedzīvotāji jau ir lūguši Saeimu noteikt aizsargjoslu ap dzīvojamām mājām, kurā ierobežot pesticīdu lietošanu. Divu gadu garumā diskusijās ministriju darba grupā diskusijās par šo jautājumu vairākkārt tika apgalvots, ka pesticīdi paliek uz lauka un nevienu neapdraud. Pēc šī pētījuma mēs beidzot zinām - arī Latvijā daļa izsmidzināto pesticīdu nokļūst vidē un iekštelpās, kur ikdienā uzturas cilvēki. Aicinām jauno Saeimu vairs neatlikt iedzīvotāju lūguma noteikt aizsardzību pret pesticīdiem izskatīšanu. Ar katru gadu pesticīdu patēriņš Latvijā pieaug, un iedzīvotāji un vide kļūst arvien vairāk apdraudēti! Pamatojoties uz augstāk minēto, atkārtoti aicinām steidzami risināt jautājumus
Ar cieņu, Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle Anna Lankovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” speciāliste Aija Zučika, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes locekle Rīgā, 2022. gada 21. novembrī
Informācija medijiem Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs” šogad piecus mēnešus veica pētījumu “Pesticīdi tavas mājas putekļos”, lai noskaidrotu, vai Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos ir konstatējamas lauksaimniecībā lietotās ķīmiskās vielas. Analizētajos paraugos pētnieki atrada četrpadsmit dažādus pesticīdus, no tiem viena - tiakloprīda - lietošana Eiropas Savienības valstīs kopš 2020. gada ir aizliegta. Lielākajā daļā paraugu tika konstatēti vairāk kā viens pesticīds, divos paraugos pat 8 pesticidi vienā paraugā. Pesticīdus jeb augu aizsardzības līdzekļus lieto lauksaimniecībā, lai iznīcinātu kaitēkļus, slimības un iegūtu labākas ražas. Diemžēl pesticīdi var būt kaitīgi ne tikai nevēlamiem organismiem, bet arī cilvēkiem, un vējš tos var pārnest tālu no izmantošanas vietas. Cilvēki pesticīdu iedarbībai ir pakļauti trīs veidos – uzņemot ar pārtiku, ieelpojot vai tiem saskaroties ar ādu. Iekštelpās cilvēks pavada aptuveni 90% no sava laika - ir svarīgi, ka tur mēs varam justies droši. Pesticīdi iekštelpās var nokļūt četros veidos: līdz pat 30 % pesticīdu nepaliek uz lauka, kur tiek smidzināti – tie vai nu iztvaiko, vai arī vējš tos aiznes citur; lauksaimnieki pesticīdus iekštelpās ienes ar savu apģērbu vai apaviem; daļu no pesticīdiem cilvēki paši lieto iekštelpās – kad vēlas iznīcināt tajās esošos kaitēkļus; pesticīdi var iztvaikot no iekštelpās esošajām mēbelēm vai tekstilizstrādājumiem. Pētījuma “Pesticīdi tavas mājas putekļos” laikā dažādos Latvijas novados – Talsu, Valmieras, Jelgavas, Limbažu, Kuldīgas, Dobeles, Cēsu, Rēzeknes, Saldus, Ventspils, Augšdaugavas, Tukuma un Valkas - 15 mājsaimniecībās tika ievākti 18 paraugi. Laboratorija šajos paraugos testēja 28 pesticīdu klātbūtni. Pētījums tika veikts AIF finansētā projekta “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā” ietvaros. “Pētījuma laikā 22% no paraugiem tika konstatēts tiakloprīds – pesticīds, kas jau kopš 2020. gada februāra Eiropas Savienības valstīs ir aizliegts. Tiakloprīds ir neonikotinoīdu grupas savienojums, kas pieder insekticīdu klasei. Neonikotinoīdi tūlītēji iedarbojas uz insekta nervu sistēmu, to paralizējot, tādā veidā nogalinot,” stāsta Anna Lankovska, Ekodizaina kompetences centra pētniece, “Saskaņā ar VAAD mājaslapā pieejamo informāciju, krājumos esošā tiakloprīda izlietošana Latvijā bija atļauta līdz 2020. gada beigām. Kā tas ir iespējams, ka laboratorijā šāda viela tika konstatēta?” Analizētajos paraugos pētnieki konstatēja kopā četrpadsmit pesticīdu klātbūtni, no tiem četri atrasti vairāk kā trešā daļā paraugu: 72% gadījumu tika atrasts tebukonzols, 39% gadījumu - fluopirāms, 39% gadījumu - herbicīdu grupas savienojums MCPA, 33% no 18 paraugiem tika konstatēta piraklostrobīna klātbūtne. Vairumā paraugu tika konstatēts pesticīdu kokteilis - vidēji 3, maksimums - 8 pesticidi vienā paraugā. “Arī es pati piedalījos paraugu vākšanā savā dzīvesvietā,” stāsta Latvijas Permakultūras biedrības projektu vadītāja Ilze Mežniece, ”Mana dzīvesvieta ir teritorijā, kur saimnieko bioloģiski, tuvākais konvencionālās lauksaimniecības lauks ir tālāk kā kilometru. Liels bija mans pārsteigums un uztraukums, kad laboratorijas atskaitē ieraudzīju, ka no manas mājas ņemtajā paraugā ir konstatēti trīs pesticīdi, pie tam tādi, ko lieto tikai lauksaimniecībā. Ir pēdējais laiks ievērojami ierobežot sintētisko pesticīdu lietošanu, es gribu dzīvot drošā vidē!” Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka dzīvošana intensīvi apstrādātas zemes tiešā tuvumā ir saistīta ar palielinātu vēža, spontāno abortu un dzimšanas anomāliju, kā arī kognitīvo traucējumu risku. Iedzīvotāji, kuri dzīvo tuvu ar pesticīdiem apstrādātām zemēm, uzrāda augstāku DNS bojājumu līmeni, oksidatīvo stresu un samazinātu holīnesterāzes aktivitāti. 2021. gadā iniciatīvas Save bees and farmers (Glābiet bites un lauksaimniekus) ietvaros tika organizēta akcija Pesticide in our bedroom (Pesticīdi mūsu guļamistabā). Šī projekta ietvaros tika analizēts 21 paraugs no 21 Eiropas Savienības valstīm. Vidēji paraugos tika konstatēta 8 pesticīdu klātbūtne. Augstākais rādītājs toreiz tika konstatēts paraugā no Beļģijas – 23 pesticīdi, bet viszemākais Maltā – 1 pesticīds. Kopumā 17 no 21 guļamistabas paraugos tika konstatēti pesticīdi, kuri var būr bīstami cilvēka reproduktīvajai sistēmai. Šajā pētījumā bija uzsvērta steidzama nepieciešamība aizstāt sintētiskos pesticīdus ar alternatīvām, kas nav ķīmiski. Kontaktinformācija Sanita Rībena 29107362 [email protected] Latvijas Permakultūras biedrība ielūdz uz preses konferenci pirmdien, 21. novembrī pl.11.00 Rīgā, Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulv. 28 un ZOOM vidē, kuras laikā tiks prezentēti un komentēti pētījuma rezultāti par pesticīdu klātbūtni Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos.
Preses konferencē informēsim, kāda šobrīd ir situācija Latvijas laukos, analizēsim un komentēsim pētījuma rezultātus, kā arī sniegsim atbildes uz jautājumiem par pētījuma gaitu, rezultātu interpretāciju, pesticīdu ietekmes mazināšanu. Apkopotos rezultātus iesniegsim atbildīgajām iestādēm un Saeimai, turpinot diskusiju par pesticīdu lietošanas ierobežošanu dzīvojamo māju tuvumā. Preses konferences provizoriskā dienas kārtība 11.00 Par projektu “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”, Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrība 11.10 Pētījuma “Pesticīdi putekļos” rezultātu analīze, Anna Lankovska, Ekodizaina kompetences centrs 11.35 Pētījuma “Pesticīdi putekļos” rezultāti - dalībnieka skatījums, Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrība 11.40 Informācijas par pesticīdiem pieejamība Latvijā - problēmas un risinājumi, Evisa Stankus, Latvijas Permakultūras biedrība 12.00 Jautājumi un atbildes. ***** Latvijas Permakultūras Biedrība is inviting you to a scheduled Zoom meeting. Topic: Pētījuma "Pesticīdi putekļos" rezultātu analīze Time: Nov 21, 2022 11:00 AM Helsinki Join Zoom Meeting https://us02web.zoom.us/j/83463005516... Meeting ID: 834 6300 5516 Passcode: 824319 #AIF #PatiesibaParPesticidiem #AAL #AktivoIedzivotajuFonds Agromežsaimniecība ir jauns vārds Latvijā tradicionāli pielietotām lauksaimniecības praksēm, ļoti īsi var definēt - agromežsaimniecība ir lauksaimniecība ar kokiem! Par to, kādas ir Latvijā tradicionālas un mazāk tradicionālas agromežsaimniecības prakses, kāds atbalsts par viņām varētu pienākties no nākamā gada, ko varam darīt, lai šī ekonomiski izdevīgā un vides stāvokli uzlabojošā sistēmiskā pieeja Latvijā tiktu pielietota arvien vairāk, runāsim seminārā "TRADICIONĀLĀ AGROMEŽSAIMNIECĪBA LATVIJĀ". KAD: 20.10.2022. CIKOS: 11:00-16:00 KUR: Skrīveros, LLU Zemkopības institūtā, Purapuķes iela 28 (“Selekcija”) Skrīveri https://maps.app.goo.gl/gAeGPdPmUcx13t5i9 REĢISTRĀCIJA: https://forms.gle/KGFVTNbpJpMoQ4oz6 Dalība seminārā bez maksas! Projektu finansē EEZ un Norvēģija. Vairāk par projektu: http://www.permakultura.lv/jaunumi PROGRAMMA: Līdz 11:00 Ierašanās 11:00 - 12:30 Ekskursija eksperimentālajā stādījumā aleju un buferjoslu agromežsaimniecības prakšu iepazīšanai 12:30 - 13:00 Tējas pauze 13:00 - 13:10 Par projektu “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”- Ilze Mežniece 13:10 - 14:30 Prakšu prezentācijas: Latvijā tradicionālās agromežsaimniecības prakses - Agnis Graudulis Latvijā mazāk izplatītas agromežsaimniecības prakses -aleju lauksaimniecība - Dagnija Lazdiņa -meža dārzi - Māris Narvils 14:30 - 15:10 Diskusija: Agromežsaimniecība likumdošanā un KLP 15:10 - 16:00 Diskusija: Kādi ir praktiski soļi, lai realizētu atbalstu agromežsaimniecības praksēm Latvijā? Kas traucē? Piedalies arī aptaujā par agromežsaimniecību entuziastiem, lai sniegtu mums plašāku priekšstatu par zemes īpašnieku zināšanām un interesi par agromežsaimniecības praksēm: https://www.visidati.lv/aptauja/1866929509/ 2022.gada 23.septembrī Latvijā notika iepriekš nebijuša tiesas procesa sēde – nevalstiskā organizācija “Ekodizaina kompetences centrs” aicinājusi tiesu izvērtēt Zemkopības ministrijas atteikumu sniegt organizācijai informāciju par lauksaimniecības pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem. Lauksaimniecības pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pārdošanas apjomi ir vienīgā Latvijā ilgākā laika posmā apkopotā un uzkrātā informācija par šo bīstamo vielu lietošanu. Nevalstiskajām organizācijām līdz šim nav izdevies panākt strīdīgās, vides aizsardzības pasākumu plānošanai nozīmīgās informācijas publiskošanu. Tiesa savu spriedumu par abu pušu iesniegto argumentāciju darīs zināmu oktobra vidū, tad arī kļūs skaidrs, vai vides organizāciju apkopotie argumenti bijuši pietiekami, lai sabiedrībai tiktu dota atļauja uzzināt, kādi un cik daudz pesticīdi tiek tirgoti lietotošanai Latvijas lauksaimniecības zemēs.
Administratīvajā rajona tiesā patlaban tiek izskatīta biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” prasība pret Zemkopības ministriju par pienākuma uzlikšanu “Zemkopības Ministrijai sniegt informāciju par Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem (kg vai t par katru darbīgo vielu) laikā no 2011-2020. gadam. Lūdzam sniegt datus par katru AAL darbīgo vielu atsevišķi, jo tikai tā varam izvērtēt informāciju par to bīstamajām īpašībām videi un cilvēku veselībai.” (citāts no prasības pieteikuma) Pieteikumu ar lūgumu uzlikt Zemkopības ministrijai pienākumu sniegt prasīto informāciju Administratīvajā rajona tiesā biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” iesniedza jau 18.05.2021.. Latvijas Permakultūras biedrība piedalās tiesas procesā kā novērotājs. Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska stāsta: “Mēs gribējām izmantot pesticīdu pārdošanas apjomu datus analīzei, lai saprastu, kuri no pašiem bīstamākajiem lauksaimniecības pesticīdiem Latvijā tiek izmantoti visvairāk un kādos apjomos, un ko valsts dara, lai tos ierobežotu. Saskaņā ar ES direktīvām, bīstamākajām vairāk lietotajām vielām būtu jāmeklē un jālieto mazāk bīstamas alternatīvas, kas būtu arī mūsu AAL lietošanu pārraugošo organizāciju pienākumos. Zemkopības ministrija un Valsts Augu aizsardzības dienests atteicās datus par pesticīdu pārdošanas apjomiem sniegt. Jautājums – kāpēc? Mēs uzskatījām, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju viņiem nav pamata šos datus ierobežot, it īpaši tāpēc, ka ir ES valstis, kurās dati par pesticīdu pārdošanas un/vai lietošanas daudzumiem ir publiski pieejami. Tāpēc mēs sākām tiesas procesu, kurā viens no aspektiem ir arī informācijas atklātība Latvijas iestādēs. Manuprāt, valsts iestādes nedrīkst nedot sabiedrībai datus tikai tāpēc, ka viņiem negribas dot. Ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, kāpēc valsts iestādes datus nedod. Nespējot iegūt, mūsuprāt, visai sabiedrībai svarīgu informāciju, mēs izvēlējāmies lūgt tiesu izšķirt, vai tiešām šis ir tas gadījums, kad arī tiesas ieskatā atbilstoši esošiem likumiem Zemkopības ministrija var šo datus mums nedot.” Arī “Latvijas Permakultūras biedrība” ir saskārusies ar Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) nevēlēšanos vai nevarēšanu sniegt informāciju par pārdoto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu daudzumu. 2020. gadā kampaņas “Dzīvā zeme” laikā centāmies uzzināt, kā gadu laikā mainījušies glifosāta pārdošanas apjomi, tomēr līdz reāliem skaitļiem tā arī neizdevās tikt. Šogad, 2022. gadā, Latvijas Permakultūras biedrība kopā ar “Ekodizaina kompetences centru” veic Aktīvo iedzīvotāju fonda finansētu pētījumu par pesticīdu klātbūtni lauku māju iekštelpu putekļos, kura plānošanas posmā informācija par vairāk lietotajiem pesticīdiem būtu bijusi nepieciešama, tomēr ir nepieejama, pasūtāmo analīžu saraksta sastādīšanai. Piedaloties kā novērotājam tiesas procesā, secinām, ka jau šobrīd tiesas vadītā diskusija starp NVO un Zemkopības ministriju ir bijusi rezultatīva - ir kliedēta daļa pārpratumu un veicināta informācijas pieejamība. Zemkopības ministrijas pārstāvji tiesā atzinuši, ka to augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu, kuras piegādā vairāki piegādātāji un/vai iekļautas vairāku produktu sastāvos un/vai tirgo vairāki tirgotāji, daudzumi nevar tikt traktēti kā komercnoslēpums, un tāpēc informācija par to pārdošanas apjomiem ir sniedzama sabiedrībai. Šī ir ļoti laba ziņa gan vides organizācijām, gan iestādēm, kuras gadiem saņēmušas atteikumu izsniegt šādus datus no Valsts Augu aizsardzības dienesta. Turpinot gaidīt Administratīvās tiesas lēmumu par to AAL darbīgo vielu pārdošanas apjomu statusu, kuras piegādā un tirgo tikai viens vai divi piegādātāji, jau tagad iedrošinām pētniekus un vides aktīvistus veikt informācijas pieprasījumus VAAD par iepriekš nepieejamu, bet šobrīd par publiskojamu atzītu informāciju par vairāku piegādātāju tirgoto AAL darbīgo vielu pārdošanas apjomiem! Informāciju sagatavoja Ilze Mežniece Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle, [email protected] tel:26358845 Antonīmi ir vārdu pāri, kuri noliedz viens otru. Ja tu esi viens, tu nevari būt otrs. Piemēram, melns un balts, liels un mazs, dot un ņemt ... Izrādās Latvijā tagad par antonīmiem padarīti arī "paēdis" un "vesels". Pirms diviem gadiem sabiedrība Latvijā, bažījoties par riskiem veselībai, pieprasīja tiesības uz tīru vidi, tika savākti 11 000 parakstu par ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu 1 kilometra attālumā no apdzīvotām vietām un viensētām un ierosinājums iedots Saeimai. Saeima izveidoja darba grupu jautājuma detalizētākai izpētei, un jau gadu šī darba grupa cenšas atrast “kompromisu”, kurā cilvēki būtu apmierināti un lauksaimnieku bizness dzīvs. VARAM kā darba grupas vadītāji “kompromisa” pirmo variantu nu gatavo sniegšanai Saeimā tālākām diskusijām un jaunu regulējumu iespējamai noteikšanai, bet iedzīvotāji turpina gaidīt, vai viņiem ļaus būt veseliem.
Izdaudzinātajā apburtajā lokā iedzītā sabiedrība šādi ir nolikta izvēles priekšā - ēst maizi un slimot vai arī dzīvot veselīgi, bet badā. "Kompromiss"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentē šo pretišķīgo viedokļu "kompromisu", kuru grasās sniegt arī Saeimai - 25 m no mājas nedrīkstēs lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus (AAL), kā arī lauksaimniekiem laicīgi jāinformē iedzīvotāji par plānotiem darbiem ar bīstamām vielām iedzīvotāju māju tuvumā. Tā kā šāds "buferjoslas" lielums īpaši neietekmēs lauksaimniekus un viņu spēju "izaudzēt maizi priekš visiem", tad Zemkopības ministrija un lauksaimnieku industrija arī piekrīt. Pēc gadu ilgām diskusijām ir radīta rekomendācija, kura, "uz papīra", izskatīdamās patīkami progresīva, nemainīs neko lauksaimniecības praksē. Ir nedaudz tādu dzīvojamo ēku, kuras atrodas tuvāk par 20 m no lauka robežas, un 5 m buferjosla vairumā pesticīdu lietošanas gadījumu lauksaimniekiem jāievēro jau tagad. Lauku sētā dzīvojošās ģimenes kartupeļi un salāti nevienu neinteresē, tāpat kā bērni, āboli un darbspējīgo ģimenes locekļu paaugstinātais risks saslimt ar endokrīnās sistēmas slimībām un audzējiem.* Atmetot emocijas un paliekot pie pieejamiem faktiem - ir virkne pētījumu, kuros pesticīdu sānplūsma konstatēta 25 m, 50m, 150 m un tālāk no apstrādātā lauka, kuros pierādīta iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās jo tuvāk intensīvās lauksaimniecības laukiem tie dzīvo, bet... šī informācija ir par situāciju citvalstīs. Latvijā šādu pētījumu nav. Latvijā vispār nekādu nopietnu novērojumu un monitoringa nav. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atzīst, ka tikai nelielu daļu (mazāk kā 10) no 150 dažādām aktīvajām vielām, kas iekļautas pašreiz Latvijā tirgū pieejamo AAL sastāvā, viņi šobrīd novēro, pie kam pat šis knapais monitorings uzrāda pieļaujamā piesārņojuma normu pārsniegumu tieši pašreiz tirgū nopērkamajām vielām. Informācijas neesamība mūsu valstī tiek izmantota politikas "turpināt kā parasti" atbalstam - ja nav pierādīts, ka ir slikti, tātad ir labi. Varbūt tādēļ arī mūsu iestāžu veiktais monitorings ir tik ... knaps? 25 m - droši vai bīstami?Lai Latvijā papļāpāšanu par pesticīdu ietekmi vai neietekmi uz lauku iedzīvotājiem kaut nedaudz pavirzītu faktos balstītas diskusijas virzienā, Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" projekta “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, ietvaros aicina iedzīvotājus, kuru mājokļi atrodas tuvu intensīvi apstrādātiem laukiem, iesaistīties pētījumā "PESTICĪDI TAVAS MĀJAS PUTEKĻOS" par 30 Latvijā lietotu pesticīdu klātesamības un koncentrāciju noteikšanu 15 māju iekštelpu putekļos. Lai arī pētījums ir ierobežots apjomā, tā galveno mērķi - pārbaudīt, vai mājokļos tuvu lauksaimniecības teritorijām ir veselībai droša dzīves vide - tas sasniegs. Mēs aicinām pieteikties gan saimniekus, kuru mājas ir tuvāk kā 25 m apstrādātajiem laukiem, gan saimniekus, kuru mājas atrodas 50 m un tālāk. Pētījuma rezultāti gaidāmi jau vasarā. Latvijā mājokļu vides kvalitāte ar AAL apstrādātu lauku tuvumā līdz šim nav pētīta, tāpēc sagaidīsim rezultātus kopā un ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstināsim sabiedrību un Saeimu. Mēs ceram līdz vasaras beigām sniegt datos balstītu atbildi - vai PIETIEK ar 25 m buferjoslu no pesticīdiem apstrādāta lauka, lai mājā dzīvot būtu droši! Maize izaugs visiem?Vēl mazliet Jūsu uzmanības! Kad 2020. gadā Šveicē aktīvi notika diskusijas par pilnīgu lauksaimniecības pesticīdu lietošanas aizliegšanu, Šveices lauksaimnieki aprēķināja, ka šāds pilnīgs aizliegums samazinātu iegūtās ražas apjomu par 30%. Vai Šveicei tas ir daudz vai maz - grūti spriest. Neizmantotās un izšķērdētās pārtikas apjoms Šveicē arī ir 30%.
Gadu no gada Latvijā vismaz 80% izaudzēto kviešu eksportē, Latvijā pametot tikai audzēšanas procesā izsmidzināto pesticīdu atliekvielas augsnē, ūdeņos, gaisā, putekļos. Ar šādu ražas apjomu, Latvija noteikti var atļauties samazināt pesticīdu lietošanu, pat ja raža samazināsies par veseliem 30%, un tiks saražota pārtika nevis 6 miljoniem, bet tikai 4 miljoniem cilvēku. Latvijā noteikti, pat šībrīža nestabilitātes un resursu trūkuma apstākļos, var atļauties palīdzēt zemniekiem iemācīties mūsu maizi audzēt ar bioloģiskām metodēm. Latvija noteikti var atļauties nodrošināt saviem iedzīvotājiem labvēlīgu un veselībai drošu vidi, nosakot PIETIEKAMAS, iespējams, krietni LIELĀKAS kā 25 m, buferjoslas pesticīdu lietošanai. Iespējams, pieņemot pareizus lēmumus, Latvijā tomēr var būt gan vesels, gan paēdis. *Uztveru to personīgi. Esmu no laukiem. Mani ļoti interesē mazu, no visām pusēm intensīvās lauksaimniecības lauku ieskautu ciemu slimību statistika par pēdējiem 10 gadiem. Jo pēdējos 10 gados pesticīdu lietošana Latvijā pieaugusi par vairāk kā 50 %. Kā arī ļoti jocīgi liekas tas, ka 2020.gadā veiktā pētījuma rezultāti par pesticīdu atliekvielām Latvijas iedzīvotāju urīnā tā arī nav publicēti.
Pirms diviem gadiem sabiedrība Latvijā pieprasīja tiesības uz tīru vidi, tika savākti 11 000 parakstu par ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu 1 kilometra attālumā no apdzīvotām vietām un viensētām un ierosinājums iedots Saeimai. Saeima izveidoja darba grupu jautājuma detalizētākai izpētei, un jau gadu šī darba grupa cenšas atrast “kompromisu”, kurā cilvēki būtu veseli un lauksaimnieku bizness dzīvs. VARAM kā darba grupas vadītāji “kompromisa” pirmo variantu nu gatavo sniegšanai Saeimā tālākām diskusijām un jaunu regulējumu noteikšanai, bet iedzīvotāji gaida, vai viņiem ļaus būt veseliem. Ir skaidrs, ka izmaiņas ir sākušās un atpakaļceļa vairs nav. 100 gadi pesticīdu lietošanas ir akumulējuši tik nozīmīgus vides un cilvēku veselības bojājumus, ka sabiedrība un ekonomika tos vairs nevar ignorēt. Šobrīd jautājums ir tikai par izmaiņu tempiem – cik strauji atteikšanās no pesticīdiem izplatīsies sabiedrības un ekonomiskajās struktūrās un cik ātri šim atteikšanās procesam spēs pielāgoties valsts struktūras. Lai cik masīva un inerta ir mūsu valsts birokrātija, tomēr tās gatavotajiem stratēģisko dokumentu plāniem vismaz nedaudz būtu jāparedz aktuālo procesu tendences un vismaz nedaudz jāapsteidz tās. Pesticīdu lietošanas ievērojams samazinājums ir nenovēršams. Nevienai organizācijai, institūcijai vai amatpersonai nav tādas varas, lai procesu nobremzētu. Tas vienkārši jau notiek... VAIRĀK LASI "BIOLOĢISKI" JŪNIJA NUMURĀ!
|
JAUNUMI:ARHĪVS
November 2023
|