#DzīvāZeme – kampaņa ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā
PAZIŅOJUMS MEDIJIEM
Rīgā, 27.10.2020.
Latvijā slēpj pesticīdu pārdošanas statistiku, iespējams, strauji pieaug glifosāta izmantošana lauksaimniecībā
Līdz ar lauksaimniecības industrializēšanos, glifosātu saturošu pesticīdu lietošana pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaugusi. Ir pamatotas bažas, ka šī iemesla dēļ Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sabiedrībai atsakās atklāt statistikas datus par šīs ūdens videi toksiskās un cilvēku veselībai potenciāli kaitīgās nezāļu indes pārdošanas apjomiem Latvijā.
Latvijas Permakultūras biedrība, kas īsteno kampaņu #DzīvāZeme, aicina VAAD nekavējoties publiskot reālos glifosāta un pārējo Latvijas lauksaimniecībā izmantoto dabai un cilvēkam kaitīgo darbīgo vielu pārdošanas datus, jo sabiedrībai ir tiesības tos zināt. «Šādi dati par procesiem, kas ietekmē sabiedrības veselību kopumā un jo īpaši lauku apvidos dzīvojošos cilvēkus, nedrīkst būt konfidenciāli,» uzskata kampaņas #DzīvāZeme pārstāve Ilze Mežniece.
Kampaņas #DzīvāZeme veidotāji pie VAAD vērsās augustā, kad sākotnēji VAAD darbinieki mutiski solīja prasītos datus sagādāt, pēcāk gan tika norādīts – lai saņemtu datus nepieciešams «oficiāls iesniegums». Attiecīgi 31. augustā Latvijas Permakultūras biedrība izsūtīja elektroniski parakstītu vēstuli uz oficiālo VAAD e-pastu ar lūgumu sniegt informāciju par izplatīto un izlietoto darbīgo vielu glifosātu saturošo augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Latvijā pēdējā desmitgadē. 1. oktobrī saņēmām atbildi no VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītājas Ingas Aizpuras, ka šiem «datiem piešķirts konfidencialitātes statuss».
Skaidrojot informācijas slēpšanas iemeslus, VAAD piesauc regulu par Eiropas statistiku un tās pantu par konfidencialitāti. No tā izriet, ka tādējādi VAAD sargā visu pesticīdu ražotāju intereses turpināt darboties zonā, par kuru sabiedrībai ir maz informācijas, lai gan netika prasīta informācija par konkrētiem ražotājiem vai konkrētiem preparātiem, bet gan tikai darbīgās vielas daudzumu, summējot informāciju par visiem līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu – glifosātu.
Biedrības «Ekodizaina kompetences centrs» vadītāja Jana Simanovska vērš uzmanību, ka Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir pievienojusies tā saucamajai Orhūsas konvencijai (Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem), kas ir augstākstāvošs tiesību akts nekā Eiropas statistikas regula. Tā nosaka, ka, atbildot uz lūgumu sniegt tās rīcībā esošo vides informāciju, tostarp informāciju par vielām, kas nonāk vidē, valsts iestādes iespējami ātri nodod šos datus sabiedrībai, neprasot, lai sabiedrība pamato savu interesi.
«Sabiedrībai ir tiesības zināt par videi un cilvēka veselībai kaitīgu pesticīdu darbīgo vielu izmantošanas apjomiem Latvijā, jo lietošanas laikā tās nonāk vidē, augsnē, nokļūst ūdeņos, tās pārnes gaisa masas,» pamato J. Simanovska. «Citās Eiropas valstīs notikuši līdzīgi precedenti, kad valsts iestādes sākotnēji centušās statistiku par pesticīdiem slēpt, taču nevalstiskās organizācijas ir vērsušās tiesā un šo informāciju ir saņēmušas. Nesen Vācijā šādā veidā tiesa piespieda atbildīgo iestādi atklāt pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas datus. Domāju, ka Latvijas valsts iestādēm laikus jārīkojas atbilstoši sabiedrības interesēm, atklājot visu informāciju par pesticīdu darbīgo vielu patēriņu Latvijā,» norāda J. Simanovska.
Kā ziņots, Latvijā ir viens no straujākajiem pesticīdu tirdzniecības pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat apkopotā statistika, kas uzrāda vielu grupas, bet neļauj izdarīt secinājumus par konkrētu, piemēram, glifosāta saturošu, preparātu lietošanas izmaiņām, kā arī novērtēt iespējamo kaitējumu videi un veselībai.
2018. gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu herbicīdu, liecina Eurostat dati. Pamatā tos izmanto nezāļu iznīcināšanai, bet ne tikai – arī graudaugu apstrādei īsi pirms kulšanas. Latvija ir viena no tām valstīm, kur šāda prakse faktiski ir atļauta un nav nekādu ierobežojumu šādi apstrādātu graudu tālākai pārstrādei pārtikas produktos vai dzīvnieku barībā. Kā iepriekš izskanējis, ar glifosātu apstrādātu graudu izmantošana lopbarībā atstāj nopietnu ietekmi uz lauksaimniecības dzīvnieku veselību. Turklāt kopš 2011. gada herbicīdu (tostarp glifosātu saturošu preparātu) lietošana Latvijā ievērojami pieaugusi, bet precīzu statistiku iegūt nav iespējams – valsts to slēpj. Interesanti, ka tikmēr citās mūsu reģiona valstīs lauksaimnieku atkarība no pesticīdiem samazinās.
Visbiežāk izmantoto herbicīdu patēriņš Latvijā, darbībā viela (kg)
2011 722 050
2012 789 139
2013 728 065
2014 847 474
2015 861 076
2016 986 892
2017 801 179
2018 965 291
Eurostat
Lai gan Latvijā 2011. – 2018. gadā bija vērojams visai straujš aramzemju platību pieaugums, taču šajā laikā līdzīgā apjomā pieauga arī bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes – par aptuveni 120 tūkstošiem hektāru. Kā zināms, bioloģiskie lauksaimnieki ķīmiskos pesticīdus neizmanto. Līdz ar to pesticīdu lietošanas pieaugumu nevar tieši matemātiski saistīt ar lauksaimniecībā apsaimniekoto platību pieaugumu, apstrādājot iepriekš aktīvi neapsaimniekotas platības. Tajā pašā laikā no kopējās lauksaimniecības zemes arvien lielākas platības gadu no gada iekaro industriālās kultūras ar vislielāko pesticīdu lietojumu – rapši un kvieši.
Industriālās graudkopības platību pieaugums Latvijā (rapši un kvieši ir pesticīdu visietilpīgākie kultūraugi), ha
ziemas ziemas
rapši kvieši
2013 76 427 249 872
2014 53 535 163 166
2015 68 310 289 068
2016 74 433 326 612
2017 89 843 329 864
2018 73 314 213 069
2019 116 296 377 347
Avots: LAD
Atšķirīgās koncentrācijās glifosāts Latvijas lauksaimniekiem pieejams 26 dažādu nosaukumu tā saucamajos augu aizsardzības līdzekļos, no kuriem populārākais ir Roundup. Kopumā Latvijas Augu aizsardzības reģistrā pašlaik ir 392 ķīmiskie pesticīdi un tikai aptuveni 70 dzīvos organismus, mikroorganismus saturoši vai augu izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi.
Vienlaikus ar šo paziņojumu presei Latvijas Permakultūras biedrība nosūta jaunu oficiālu iesniegumu VAAD, prasot atklāt statistiku ne tikai par glifosāta, bet visu lauksaimniecībā izmantojamo videi un cilvēku veselībai kaitīgo darbīgo vielu pārdoto apjomu pēdējo desmit gadu laikā.
Par kampaņu #DzīvāZeme
Latvijas Permakultūras biedrības īstenotā kampaņa #DzīvāZeme sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādina, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta «Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā» vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
Rīgā, 27.10.2020.
Latvijā slēpj pesticīdu pārdošanas statistiku, iespējams, strauji pieaug glifosāta izmantošana lauksaimniecībā
Līdz ar lauksaimniecības industrializēšanos, glifosātu saturošu pesticīdu lietošana pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaugusi. Ir pamatotas bažas, ka šī iemesla dēļ Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sabiedrībai atsakās atklāt statistikas datus par šīs ūdens videi toksiskās un cilvēku veselībai potenciāli kaitīgās nezāļu indes pārdošanas apjomiem Latvijā.
Latvijas Permakultūras biedrība, kas īsteno kampaņu #DzīvāZeme, aicina VAAD nekavējoties publiskot reālos glifosāta un pārējo Latvijas lauksaimniecībā izmantoto dabai un cilvēkam kaitīgo darbīgo vielu pārdošanas datus, jo sabiedrībai ir tiesības tos zināt. «Šādi dati par procesiem, kas ietekmē sabiedrības veselību kopumā un jo īpaši lauku apvidos dzīvojošos cilvēkus, nedrīkst būt konfidenciāli,» uzskata kampaņas #DzīvāZeme pārstāve Ilze Mežniece.
Kampaņas #DzīvāZeme veidotāji pie VAAD vērsās augustā, kad sākotnēji VAAD darbinieki mutiski solīja prasītos datus sagādāt, pēcāk gan tika norādīts – lai saņemtu datus nepieciešams «oficiāls iesniegums». Attiecīgi 31. augustā Latvijas Permakultūras biedrība izsūtīja elektroniski parakstītu vēstuli uz oficiālo VAAD e-pastu ar lūgumu sniegt informāciju par izplatīto un izlietoto darbīgo vielu glifosātu saturošo augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Latvijā pēdējā desmitgadē. 1. oktobrī saņēmām atbildi no VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītājas Ingas Aizpuras, ka šiem «datiem piešķirts konfidencialitātes statuss».
Skaidrojot informācijas slēpšanas iemeslus, VAAD piesauc regulu par Eiropas statistiku un tās pantu par konfidencialitāti. No tā izriet, ka tādējādi VAAD sargā visu pesticīdu ražotāju intereses turpināt darboties zonā, par kuru sabiedrībai ir maz informācijas, lai gan netika prasīta informācija par konkrētiem ražotājiem vai konkrētiem preparātiem, bet gan tikai darbīgās vielas daudzumu, summējot informāciju par visiem līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu – glifosātu.
Biedrības «Ekodizaina kompetences centrs» vadītāja Jana Simanovska vērš uzmanību, ka Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir pievienojusies tā saucamajai Orhūsas konvencijai (Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem), kas ir augstākstāvošs tiesību akts nekā Eiropas statistikas regula. Tā nosaka, ka, atbildot uz lūgumu sniegt tās rīcībā esošo vides informāciju, tostarp informāciju par vielām, kas nonāk vidē, valsts iestādes iespējami ātri nodod šos datus sabiedrībai, neprasot, lai sabiedrība pamato savu interesi.
«Sabiedrībai ir tiesības zināt par videi un cilvēka veselībai kaitīgu pesticīdu darbīgo vielu izmantošanas apjomiem Latvijā, jo lietošanas laikā tās nonāk vidē, augsnē, nokļūst ūdeņos, tās pārnes gaisa masas,» pamato J. Simanovska. «Citās Eiropas valstīs notikuši līdzīgi precedenti, kad valsts iestādes sākotnēji centušās statistiku par pesticīdiem slēpt, taču nevalstiskās organizācijas ir vērsušās tiesā un šo informāciju ir saņēmušas. Nesen Vācijā šādā veidā tiesa piespieda atbildīgo iestādi atklāt pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas datus. Domāju, ka Latvijas valsts iestādēm laikus jārīkojas atbilstoši sabiedrības interesēm, atklājot visu informāciju par pesticīdu darbīgo vielu patēriņu Latvijā,» norāda J. Simanovska.
Kā ziņots, Latvijā ir viens no straujākajiem pesticīdu tirdzniecības pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat apkopotā statistika, kas uzrāda vielu grupas, bet neļauj izdarīt secinājumus par konkrētu, piemēram, glifosāta saturošu, preparātu lietošanas izmaiņām, kā arī novērtēt iespējamo kaitējumu videi un veselībai.
2018. gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu herbicīdu, liecina Eurostat dati. Pamatā tos izmanto nezāļu iznīcināšanai, bet ne tikai – arī graudaugu apstrādei īsi pirms kulšanas. Latvija ir viena no tām valstīm, kur šāda prakse faktiski ir atļauta un nav nekādu ierobežojumu šādi apstrādātu graudu tālākai pārstrādei pārtikas produktos vai dzīvnieku barībā. Kā iepriekš izskanējis, ar glifosātu apstrādātu graudu izmantošana lopbarībā atstāj nopietnu ietekmi uz lauksaimniecības dzīvnieku veselību. Turklāt kopš 2011. gada herbicīdu (tostarp glifosātu saturošu preparātu) lietošana Latvijā ievērojami pieaugusi, bet precīzu statistiku iegūt nav iespējams – valsts to slēpj. Interesanti, ka tikmēr citās mūsu reģiona valstīs lauksaimnieku atkarība no pesticīdiem samazinās.
Visbiežāk izmantoto herbicīdu patēriņš Latvijā, darbībā viela (kg)
2011 722 050
2012 789 139
2013 728 065
2014 847 474
2015 861 076
2016 986 892
2017 801 179
2018 965 291
Eurostat
Lai gan Latvijā 2011. – 2018. gadā bija vērojams visai straujš aramzemju platību pieaugums, taču šajā laikā līdzīgā apjomā pieauga arī bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes – par aptuveni 120 tūkstošiem hektāru. Kā zināms, bioloģiskie lauksaimnieki ķīmiskos pesticīdus neizmanto. Līdz ar to pesticīdu lietošanas pieaugumu nevar tieši matemātiski saistīt ar lauksaimniecībā apsaimniekoto platību pieaugumu, apstrādājot iepriekš aktīvi neapsaimniekotas platības. Tajā pašā laikā no kopējās lauksaimniecības zemes arvien lielākas platības gadu no gada iekaro industriālās kultūras ar vislielāko pesticīdu lietojumu – rapši un kvieši.
Industriālās graudkopības platību pieaugums Latvijā (rapši un kvieši ir pesticīdu visietilpīgākie kultūraugi), ha
ziemas ziemas
rapši kvieši
2013 76 427 249 872
2014 53 535 163 166
2015 68 310 289 068
2016 74 433 326 612
2017 89 843 329 864
2018 73 314 213 069
2019 116 296 377 347
Avots: LAD
Atšķirīgās koncentrācijās glifosāts Latvijas lauksaimniekiem pieejams 26 dažādu nosaukumu tā saucamajos augu aizsardzības līdzekļos, no kuriem populārākais ir Roundup. Kopumā Latvijas Augu aizsardzības reģistrā pašlaik ir 392 ķīmiskie pesticīdi un tikai aptuveni 70 dzīvos organismus, mikroorganismus saturoši vai augu izcelsmes augu aizsardzības līdzekļi.
Vienlaikus ar šo paziņojumu presei Latvijas Permakultūras biedrība nosūta jaunu oficiālu iesniegumu VAAD, prasot atklāt statistiku ne tikai par glifosāta, bet visu lauksaimniecībā izmantojamo videi un cilvēku veselībai kaitīgo darbīgo vielu pārdoto apjomu pēdējo desmit gadu laikā.
Par kampaņu #DzīvāZeme
Latvijas Permakultūras biedrības īstenotā kampaņa #DzīvāZeme sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādina, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta «Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā» vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
PAZIŅOJUMS MEDIJIEM
27.07.2020.
Iedzīvotāju «nē» pesticīdiem, «jā» – ilgtspējīgai lauksaimniecībai
Sabiedrība Eiropā iebilst pret piesārņojošu lauksaimniecību, vairākas pret ķīmisko pesticīdu izmantošanu vērstas iniciatīvas – arī Latvijā!
Šajās dienās sasniegts nepieciešamais parakstu daudzums, lai uz izskatīšanu Saeimā ceļu sāktu Latvijas iedzīvotāju aicinājums aizliegt lietot pesticīdus lauku māju tuvumā. Latvijā sabiedrība tik daudzskaitlīgi pret lauksaimniecības kaitējumu videi un cilvēkiem iestājusies pirmoreiz. Tomēr tā nav vienīgā pilsoņu aktivitāte Latvijā šajā jomā, un līdztekus pilsoņu kustības par nepiesārņojošu lauksaimniecību izveidojušās daudzviet Eiropā un pasaulē, iebilstot ne tikai pret pesticīdiem, bet intensīvās lauksaimniecības modeli kopumā.
IESTĀJAS PAR DZĪVU ZEMI
Pašlaik noris Latvijas Permakultūras biedrības kampaņa #DzīvāZeme, kuras rīkotāji iestājas par līdzīgiem mērķiem, sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādinot, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
LAI LAUKOS DZĪVOT BŪTU DROŠI
Platformā ManaBalss.lv vajadzīgie vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā vākti pusotru gadu – kopš 2018. gada novembra. Tādējādi šī iniciatīva, tāpat kā citas, kas sasniegušas tik plašu atbalstītāju loku, tiks izskatīta Saeimā. Līdzīgā veidā jau risināti daži vides jautājumi, piemēram, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, parakstoties par iniciatīvu Par pilsētas ielām bez sāls, mērķtiecīgi tiek samazināts ziemās uz ielām kaisāmā sāls apjoms. Savukārt pēc parakstu savākšanas iniciatīvā Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu, Saeima apstiprina grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem Latvija gatavojas ieviest depozīta sistēmu no 2022. gada. Tas, kā veiksies pilsoņu iniciatīvai, kuru mērķis ir aizliegt sintētisko pesticīdu izmantošanu lauku iedzīvotāju mājokļu tuvumā, atkarīgs no Saeimas deputātiem, tomēr, neatkarīgi no rezultāta, ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība runā par savām tiesībām dzīvot no pesticīdiem brīvā vidē.
GAUJAS NACIONĀLO PARKU – TĪRU NO PESTICĪDIEM
Siguldas Zaļās villas kvartāla īpašnieki Strapcānu ģimene kopā ar iedzīvotājiem un ekspertiem virza ieceri par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā pirmo no ķīmiskajiem pesticīdiem brīvo teritoriju Latvijā, kur lauksaimniekiem atļauts strādāt tikai ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Ideju kā attīstīšanas vērtu novērtējuši arī vietējie uzņēmēji, kā arī Siguldas un Cēsu pašvaldību vadītāji. Pasaulē ir dažādi piemēri, kā veicināt zaļi domājošu uzņēmējdarbību nacionālo parku teritorijās. Piemēram, Ungārijā nacionālajos parkos audzētajai pārtikai ir īpašs marķējums Nacionālā parka produkts. Savukārt Itālijā izveidota preču zīme Bio Distretto tiem reģioniem, kur zeme tiek apsaimniekota bioloģiski. Tikmēr Latvijā pat nacionālajos parkos ir atļauta pesticīdu izmantošana, tāpēc pirmais solis ir veicināt šajās teritorijās konvencionāli strādājošo lauksaimnieku pārorientēšanos uz saimniekošanu ar bioloģiskajām metodēm.
RŪPES PAR BITĒM UN LAUKSAIMNIEKIEM
Glābiet bites un lauksaimniekus! ir viena no redzamākajām starptautiskajām iniciatīvām, kas aicina parakstīties par lauksaimniecību, kas ir brīva no ķīmiskajiem pesticīdiem. Šī Eiropas pilsoņu iniciatīva, kura ar visai nozīmīgiem panākumiem aplidojusi vairākas valstis, tostarp Latviju. Iniciatīvas mērķis ir līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaust sintētiskos pesticīdus, šajā procesā atbalstīt lauksaimniekus, kā arī palīdzēt bitēm un dabai. Kampaņu pagājušā gada beigās kopīgi uzsāka 90 organizācijas no 17 Eiropas Savienības valstīm. Līdz šim izdevies savākt 371 tūkstoti balsu. Iniciatīvas Glābiet bites un lauksaimniekus! vīzija ir apdzīvotas lauku teritorijas, kurās nelielas saimniecības nodrošina pienācīgu nodarbinātību ciema iedzīvotājiem, vienlaikus ražojot veselīgu pārtiku līdzsvarā ar dabu. Lai to panāktu, nepieciešams pilsoņu atbalsts un Eiropas likumdošanas izmaiņas.
ALPU CIEMATA PILSOŅU BĀKUGUNS
Lielu rezonansi visā pasaulē izsauca Itālijas Alpu pilsētiņa Mals jeb Malles Venosta, kur 2014. gadā notika referendums par pesticīdu pilnīgu aizliegumu. Iedzīvotāji tautas balsojumā palīdzību parādīja, ka nevēlas sadzīvot ar pesticīdiem, kas nonāk viņu dārzos un pagalmos no intensīvi apsaimniekotajiem augļu dārziem, kur tiek izmantots liels daudzums šo bīstamo agroķimikāliju, turklāt konvencionālie komercdārzi atrodas ielejas augšdaļā, pakļaujot sevišķam riskam zemāk dzīvojošos un saimniekojošos. Piemēram, veicot analīzes zāles paraugiem, kas ņemti netālu no vietējās skolas, tika konstatētas deviņas bīstamas vielas. Viena no apkaimes bioloģiskajām saimniecībām pat bija spiesta pārvilkt savam īpašumam plēvi, jo kaimiņos strādājošo lauksaimnieku rīcības rezultātā piesārņojums apdraudēja bioloģisko saimniekošanu. Pēc referenduma gan tika apstrīdētas pašvaldības tiesības rīkot tautas nobalsošanu un sekoja tiesas prāvas par referenduma leģitimitāti.
1,75 MILJONI PARAKSTU BAVĀRIJĀ
Bavārijas iedzīvotāju petīcija par bišu glābšanu un sugu daudzveidības aizsardzību kļuvusi par vienu no līdz šim veiksmīgākajām pilsoņu vides iniciatīvām Vācijā. 2019. gada sākumā Ekoloģiski demokrātiskās partijas rīkotās kampaņas ietvaros pāris nedēļu laikā izdevās savākt 1,75 miljonus iedzīvotāju parakstu. Bavārieši pieprasīja, lai 2025. gadā 20% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu apsaimniekota bioloģiski, bet 2030. gadā – jau 30%. Tā vietā, lai iedzīvotāju prasību nodotu vērtēšanai tautas nobalsošanā, Bavārijas reģionālā valdība, izprotot iedzīvotāju nepārprotamo prasību, paziņoja, ka tā tiks ar parlamenta palīdzību vienkārši ierakstīta likumā. Plānots, ka būs jāsniedz atbalsts, lai pašreizējie pesticīdu lietotāji sekmīgi pārorientētos uz dabai draudzīgu saimniekošanas metodi.
MAGOŅU PROTESTI FRANCIJĀ
Pašreizējo vides, lauksaimniecības un pesticīdu politiku neatbalsta arī Francijā, kur par simbolu iedzīvotāju protestiem pret lauksaimniecību, kas atkarīga no agroķimikālijām, kļuvusi sarkana magone. Aktīvo iedzīvotāju grupa Mēs vēlamies magones iedzīvotājus visā Francijā aicināja uz ikmēneša protestiem rātsnamu priekšā. Protesta akcijas notika 800 pilsētās un ciematos. Protestētāji prasa kardinālu lauksaimniecības sistēmas maiņu, jo, «kad viens pesticīds ir aizliegts, to ieņem desmit citi». Būtiski, ka šī kustība aktivizējās mazajās pilsētās un ciematos, kurus tieši ietekmē pesticīdu lietošana. Lai gan oficiāli iemesls nav noskaidrots, Francijas sabiedrība vaino pesticīdus tādu mazuļu dzimšanā, kuri piedzimuši bez rokām vai ar nepilnīgi attīstītām ekstremitātēm. Šie bērni dzimuši Francijas lauksaimniecības reģionos.
AUSTRIEŠI UN NEZĀLES
Austrija, kur jau patlaban bioloģiski strādā 25% lauksaimnieku, pirms gada aizsteidzās pa priekšu ES, Austrijas parlamentam aizliedzot pasaulē populārāko nezāļu indi glifosātu. Šis solis padarot Austriju par pirmo ES dalībvalsti, kas atbrīvojusies no glifosāta. Tomēr izrādījās, ka ir jāveic juridisku un politisku šķēršu josla, lai aizliegumu ieviestu dzīvē. Pār šo drosmīgo aizliegumu gulst pesticīdu lielražotāja Bayer ēna, tāpat pašas Austrijas augsta ranga politiķi un atbildīgās ministrijas bremzē aizlieguma procesu. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija nav bloķējusi Austrijas parlamenta pieņemto glifosāta aizliegumu, kā to paredzēja iniciatīvas kritiķi.
LABVĒLĪGS LAIKS INICIATĪVĀM
Šis ir sevišķi labvēlīgs laiks iedzīvotāju aktivitātēm ES – divu iemeslu dēļ. Pirmais – pašlaik ES dalībvalstis izstrādā savus piedāvājumus Kopējai lauksaimniecības politika, lemjot par to, kur novirzīt apjomīgās ES lauksaimniecības subsīdijas. Tas arī izšķirs to, kāda lauksaimniecības politika tiks atbalstīta. Latvijā, neskatoties uz lauksaimnieku un vides organizāciju iebildumiem, Zemkopības ministrijas sagatavotais atbalsta sistēmas piedāvājums liecina par to, ka galveno akcentu tāpat kā iepriekš plānots likts uz industriālo graudkopību, tādējādi apkalpojot šauru interešu grupu, un tas nozīmē arī pesticīdu lietojuma palielinājumu. Un otrais iemesls – Eiropas Komisijas izsludinātais Eiropas Zaļais kurss un tajā ietvertās stratēģijas pieprasa, lai līdz 2030. gadam vismaz 25% ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu apsaimniekota bioloģiski, savukārt ķīmisko pesticīdu izmantošana tiktu samazināta par 50%, bet 10% lauksaimniecības platību tiktu padarītas par tādām, kurās ir daudzveidīgi ainavas elementi. Eiropas Komisija atzīst, ka lielāka biodaudzveidība bieži vien palīdz palielināt lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti.
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta “Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā” vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
27.07.2020.
Iedzīvotāju «nē» pesticīdiem, «jā» – ilgtspējīgai lauksaimniecībai
Sabiedrība Eiropā iebilst pret piesārņojošu lauksaimniecību, vairākas pret ķīmisko pesticīdu izmantošanu vērstas iniciatīvas – arī Latvijā!
Šajās dienās sasniegts nepieciešamais parakstu daudzums, lai uz izskatīšanu Saeimā ceļu sāktu Latvijas iedzīvotāju aicinājums aizliegt lietot pesticīdus lauku māju tuvumā. Latvijā sabiedrība tik daudzskaitlīgi pret lauksaimniecības kaitējumu videi un cilvēkiem iestājusies pirmoreiz. Tomēr tā nav vienīgā pilsoņu aktivitāte Latvijā šajā jomā, un līdztekus pilsoņu kustības par nepiesārņojošu lauksaimniecību izveidojušās daudzviet Eiropā un pasaulē, iebilstot ne tikai pret pesticīdiem, bet intensīvās lauksaimniecības modeli kopumā.
IESTĀJAS PAR DZĪVU ZEMI
Pašlaik noris Latvijas Permakultūras biedrības kampaņa #DzīvāZeme, kuras rīkotāji iestājas par līdzīgiem mērķiem, sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādinot, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.
LAI LAUKOS DZĪVOT BŪTU DROŠI
Platformā ManaBalss.lv vajadzīgie vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā vākti pusotru gadu – kopš 2018. gada novembra. Tādējādi šī iniciatīva, tāpat kā citas, kas sasniegušas tik plašu atbalstītāju loku, tiks izskatīta Saeimā. Līdzīgā veidā jau risināti daži vides jautājumi, piemēram, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, parakstoties par iniciatīvu Par pilsētas ielām bez sāls, mērķtiecīgi tiek samazināts ziemās uz ielām kaisāmā sāls apjoms. Savukārt pēc parakstu savākšanas iniciatīvā Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu, Saeima apstiprina grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem Latvija gatavojas ieviest depozīta sistēmu no 2022. gada. Tas, kā veiksies pilsoņu iniciatīvai, kuru mērķis ir aizliegt sintētisko pesticīdu izmantošanu lauku iedzīvotāju mājokļu tuvumā, atkarīgs no Saeimas deputātiem, tomēr, neatkarīgi no rezultāta, ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība runā par savām tiesībām dzīvot no pesticīdiem brīvā vidē.
GAUJAS NACIONĀLO PARKU – TĪRU NO PESTICĪDIEM
Siguldas Zaļās villas kvartāla īpašnieki Strapcānu ģimene kopā ar iedzīvotājiem un ekspertiem virza ieceri par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā pirmo no ķīmiskajiem pesticīdiem brīvo teritoriju Latvijā, kur lauksaimniekiem atļauts strādāt tikai ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Ideju kā attīstīšanas vērtu novērtējuši arī vietējie uzņēmēji, kā arī Siguldas un Cēsu pašvaldību vadītāji. Pasaulē ir dažādi piemēri, kā veicināt zaļi domājošu uzņēmējdarbību nacionālo parku teritorijās. Piemēram, Ungārijā nacionālajos parkos audzētajai pārtikai ir īpašs marķējums Nacionālā parka produkts. Savukārt Itālijā izveidota preču zīme Bio Distretto tiem reģioniem, kur zeme tiek apsaimniekota bioloģiski. Tikmēr Latvijā pat nacionālajos parkos ir atļauta pesticīdu izmantošana, tāpēc pirmais solis ir veicināt šajās teritorijās konvencionāli strādājošo lauksaimnieku pārorientēšanos uz saimniekošanu ar bioloģiskajām metodēm.
RŪPES PAR BITĒM UN LAUKSAIMNIEKIEM
Glābiet bites un lauksaimniekus! ir viena no redzamākajām starptautiskajām iniciatīvām, kas aicina parakstīties par lauksaimniecību, kas ir brīva no ķīmiskajiem pesticīdiem. Šī Eiropas pilsoņu iniciatīva, kura ar visai nozīmīgiem panākumiem aplidojusi vairākas valstis, tostarp Latviju. Iniciatīvas mērķis ir līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaust sintētiskos pesticīdus, šajā procesā atbalstīt lauksaimniekus, kā arī palīdzēt bitēm un dabai. Kampaņu pagājušā gada beigās kopīgi uzsāka 90 organizācijas no 17 Eiropas Savienības valstīm. Līdz šim izdevies savākt 371 tūkstoti balsu. Iniciatīvas Glābiet bites un lauksaimniekus! vīzija ir apdzīvotas lauku teritorijas, kurās nelielas saimniecības nodrošina pienācīgu nodarbinātību ciema iedzīvotājiem, vienlaikus ražojot veselīgu pārtiku līdzsvarā ar dabu. Lai to panāktu, nepieciešams pilsoņu atbalsts un Eiropas likumdošanas izmaiņas.
ALPU CIEMATA PILSOŅU BĀKUGUNS
Lielu rezonansi visā pasaulē izsauca Itālijas Alpu pilsētiņa Mals jeb Malles Venosta, kur 2014. gadā notika referendums par pesticīdu pilnīgu aizliegumu. Iedzīvotāji tautas balsojumā palīdzību parādīja, ka nevēlas sadzīvot ar pesticīdiem, kas nonāk viņu dārzos un pagalmos no intensīvi apsaimniekotajiem augļu dārziem, kur tiek izmantots liels daudzums šo bīstamo agroķimikāliju, turklāt konvencionālie komercdārzi atrodas ielejas augšdaļā, pakļaujot sevišķam riskam zemāk dzīvojošos un saimniekojošos. Piemēram, veicot analīzes zāles paraugiem, kas ņemti netālu no vietējās skolas, tika konstatētas deviņas bīstamas vielas. Viena no apkaimes bioloģiskajām saimniecībām pat bija spiesta pārvilkt savam īpašumam plēvi, jo kaimiņos strādājošo lauksaimnieku rīcības rezultātā piesārņojums apdraudēja bioloģisko saimniekošanu. Pēc referenduma gan tika apstrīdētas pašvaldības tiesības rīkot tautas nobalsošanu un sekoja tiesas prāvas par referenduma leģitimitāti.
1,75 MILJONI PARAKSTU BAVĀRIJĀ
Bavārijas iedzīvotāju petīcija par bišu glābšanu un sugu daudzveidības aizsardzību kļuvusi par vienu no līdz šim veiksmīgākajām pilsoņu vides iniciatīvām Vācijā. 2019. gada sākumā Ekoloģiski demokrātiskās partijas rīkotās kampaņas ietvaros pāris nedēļu laikā izdevās savākt 1,75 miljonus iedzīvotāju parakstu. Bavārieši pieprasīja, lai 2025. gadā 20% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu apsaimniekota bioloģiski, bet 2030. gadā – jau 30%. Tā vietā, lai iedzīvotāju prasību nodotu vērtēšanai tautas nobalsošanā, Bavārijas reģionālā valdība, izprotot iedzīvotāju nepārprotamo prasību, paziņoja, ka tā tiks ar parlamenta palīdzību vienkārši ierakstīta likumā. Plānots, ka būs jāsniedz atbalsts, lai pašreizējie pesticīdu lietotāji sekmīgi pārorientētos uz dabai draudzīgu saimniekošanas metodi.
MAGOŅU PROTESTI FRANCIJĀ
Pašreizējo vides, lauksaimniecības un pesticīdu politiku neatbalsta arī Francijā, kur par simbolu iedzīvotāju protestiem pret lauksaimniecību, kas atkarīga no agroķimikālijām, kļuvusi sarkana magone. Aktīvo iedzīvotāju grupa Mēs vēlamies magones iedzīvotājus visā Francijā aicināja uz ikmēneša protestiem rātsnamu priekšā. Protesta akcijas notika 800 pilsētās un ciematos. Protestētāji prasa kardinālu lauksaimniecības sistēmas maiņu, jo, «kad viens pesticīds ir aizliegts, to ieņem desmit citi». Būtiski, ka šī kustība aktivizējās mazajās pilsētās un ciematos, kurus tieši ietekmē pesticīdu lietošana. Lai gan oficiāli iemesls nav noskaidrots, Francijas sabiedrība vaino pesticīdus tādu mazuļu dzimšanā, kuri piedzimuši bez rokām vai ar nepilnīgi attīstītām ekstremitātēm. Šie bērni dzimuši Francijas lauksaimniecības reģionos.
AUSTRIEŠI UN NEZĀLES
Austrija, kur jau patlaban bioloģiski strādā 25% lauksaimnieku, pirms gada aizsteidzās pa priekšu ES, Austrijas parlamentam aizliedzot pasaulē populārāko nezāļu indi glifosātu. Šis solis padarot Austriju par pirmo ES dalībvalsti, kas atbrīvojusies no glifosāta. Tomēr izrādījās, ka ir jāveic juridisku un politisku šķēršu josla, lai aizliegumu ieviestu dzīvē. Pār šo drosmīgo aizliegumu gulst pesticīdu lielražotāja Bayer ēna, tāpat pašas Austrijas augsta ranga politiķi un atbildīgās ministrijas bremzē aizlieguma procesu. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija nav bloķējusi Austrijas parlamenta pieņemto glifosāta aizliegumu, kā to paredzēja iniciatīvas kritiķi.
LABVĒLĪGS LAIKS INICIATĪVĀM
Šis ir sevišķi labvēlīgs laiks iedzīvotāju aktivitātēm ES – divu iemeslu dēļ. Pirmais – pašlaik ES dalībvalstis izstrādā savus piedāvājumus Kopējai lauksaimniecības politika, lemjot par to, kur novirzīt apjomīgās ES lauksaimniecības subsīdijas. Tas arī izšķirs to, kāda lauksaimniecības politika tiks atbalstīta. Latvijā, neskatoties uz lauksaimnieku un vides organizāciju iebildumiem, Zemkopības ministrijas sagatavotais atbalsta sistēmas piedāvājums liecina par to, ka galveno akcentu tāpat kā iepriekš plānots likts uz industriālo graudkopību, tādējādi apkalpojot šauru interešu grupu, un tas nozīmē arī pesticīdu lietojuma palielinājumu. Un otrais iemesls – Eiropas Komisijas izsludinātais Eiropas Zaļais kurss un tajā ietvertās stratēģijas pieprasa, lai līdz 2030. gadam vismaz 25% ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu apsaimniekota bioloģiski, savukārt ķīmisko pesticīdu izmantošana tiktu samazināta par 50%, bet 10% lauksaimniecības platību tiktu padarītas par tādām, kurās ir daudzveidīgi ainavas elementi. Eiropas Komisija atzīst, ka lielāka biodaudzveidība bieži vien palīdz palielināt lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti.
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta “Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā” vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
Pasaules Bišu dienā, ko atzīmē 20. maijā, Latvijas Permakultūras biedrība uzsāk kampaņu #DzīvāZeme.
Mūsu veselība un tādējādi arī nākotne ir atkarīga no tīra ūdens un gaisa, un dzīvas augsnes, kas brīva no pesticīdiem. No šiem faktoriem ir atkarīga arī nākotnes pārtikas ražošanas sistēma un lauksaimniecība kopumā. Bites un citi apputeksnētāji, kas visā pasaulē cieš no pesticīdu izmantošanas, ir šī ekoloģiskā veseluma neatņemama sastāvdaļa un simbols pārmaiņām, kuru priekšā ir Latvijas un Eiropas lauksaimniecība. Tādēļ Pasaules Bišu dienā politikas veidotājiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem ar kampaņas #DzīvāZeme palīdzību atgādinām, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru bioloģiskās daudzveidības un pārtikas ražošanas attiecībās.
PESTICĪDI ĀRPUS INDUSTRIĀLAJIEM LAUKIEM
Pašlaik lauksaimniecība Latvijā vienlaikus attīstās un dzen sevi strupceļā. Apstrādājamo zemes hektāru kļūst vairāk, graudaudzētāji piedzīvo rekordražas, pavasaros krāšņi zied rapša monolauki. Taču pieaug arī dabai un cilvēku veselībai bīstamo vielu izmantošana lauksaimniecībā. Nokultās ražas apjomi un zemnieku peļņa pieaug, bet tam ir sekas – šauri ekonomiskie panākumi tiek kalti uz ekosistēmu rēķina.
Un cieš ne tikai daba. Daudzviet laukos dzīves vide kļuvusi bīstama arī cilvēkiem – dzīvojamo māju, skolu, apdzīvotu vietu tiešā tuvumā esošajos laukos zemnieki lieto ķīmiskos pesticīdus, un likumdošana neparedz, ka viņiem par savām darbībām būtu vismaz jābrīdina apkārtējie. Par šo vielu pirmajiem upuriem, bieži pašiem to pat nenojaušot, kļūst laukos dzīvojošie, kuri saskaras ar tā saucamo pesticīdu driftu. Kaitīgās vielas vēja un citu apstākļu ietekmē nokļūst ārpus zemnieku laukiem – arī cilvēku pagalmos, mitekļos un organismos. Lai gan Ministru kabineta noteikumi jau patlaban pieprasa, ka indīgās vielas nedrīkst noplūst ārpus lauka, praksē to ievērot ir faktiski neiespējami. Vēlamies ar kampaņas palīdzību panākt ne tikai to, lai laukos dzīvojošie apzinātos pesticīdu pārneses radīto apdraudējumu veselībai un videi, bet arī gūtu atbalstu valsts institūcijās, kam jārod reāls risinājums pesticīdu ietekmes un lietošanas samazinājumam.
KILOGRAMS PESTICĪDU KATRAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM
Kampaņas #DzīvāZeme mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Tātad – aptuveni kilograms pesticīdu aktīvo vielu uz katru iedzīvotāju! Izņēmums ir bioloģiski sertificētās lauku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta.
Latvijā gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana pieaug, atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili. Tomēr pesticīdu lietošana nav tikai laukos dzīvojošo problēma, jo tā ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, kas patērē pārtiku, kuras ražošanā izmantotas šīs vielas. Visticamāk, veselībai drošu koncentrāciju pesticīdiem nemaz nav iespējams noteikt. Tomēr spēcīgā agroķīmijas lobija iespaidā pasaulē pesticīdu lietošana un pārtikas ražošana kļuvusi par vienu veselumu, nemeklējot vai pat noliedzot citas lauksaimniecības metodes.
AICINĀSIM STRĀDĀT SABIEDRĪBAS INTERESĒS
Latvijas Permakultūras biedrība, uzsākot kampaņu #DzīvāZeme, vēlas veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, mudinot politiķus, ierēdņus un amatpersonas strādāt sabiedrības interesēs un nepakļauties industriālās lauksaimniecības un saistīto nozaru lobijam, kā arī mudinot lauksaimniekus izvēlēties dabai un cilvēkam draudzīgākus saimniekošanas veidus. Savukārt iedzīvotājus informēsim par pesticīdu nesto postu un apdraudējumu, kā arī aicināsim iestāties par savām tiesībām uz #DzīvuZemi.
Zinātnieki gadu no gada pārskata atļautās vielas un pieļaujamās normas, un tas, kas bija atļauts vakar, jau rīt var tikt atzīts par apdraudējumu videi un veselībai. Tāpēc apgalvojumi, ka normas ir drošas un pesticīdu izmantošana tiek kontrolēta, nav ilgtspējīgi. Gluži tāpat kā lauksaimniecības sistēma, kas pēc inerces balstās uz pesticīdu izmantošanu, nevis domā par to, kā tos pakāpeniski samazināt un, pielietojot dabai draudzīgākas lauksaimniecības metodes, pavisam atteikties no tā dēvēto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nākotnē.
KONTEKSTS
20. maijs šogad ir ne tikai Pasaules Bišu diena, bet arī diena, kad Eiropas Komisija prezentē stratēģiju No lauka galdā (Farm to Fork) un jauno ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Abu dokumentu mērķis ir vadīt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropā, vienlaikus turpinot ražot pārtiku, taču – dabai un vietējām sabiedrībām draudzīgākā veidā. Noteikt obligātu pesticīdu lietošanas samazinājumu ir lielākais izaicinājums, uzsākot Eiropas Zaļo kursu (European Green Deal).
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta “Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā” vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
Mūsu veselība un tādējādi arī nākotne ir atkarīga no tīra ūdens un gaisa, un dzīvas augsnes, kas brīva no pesticīdiem. No šiem faktoriem ir atkarīga arī nākotnes pārtikas ražošanas sistēma un lauksaimniecība kopumā. Bites un citi apputeksnētāji, kas visā pasaulē cieš no pesticīdu izmantošanas, ir šī ekoloģiskā veseluma neatņemama sastāvdaļa un simbols pārmaiņām, kuru priekšā ir Latvijas un Eiropas lauksaimniecība. Tādēļ Pasaules Bišu dienā politikas veidotājiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem ar kampaņas #DzīvāZeme palīdzību atgādinām, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru bioloģiskās daudzveidības un pārtikas ražošanas attiecībās.
PESTICĪDI ĀRPUS INDUSTRIĀLAJIEM LAUKIEM
Pašlaik lauksaimniecība Latvijā vienlaikus attīstās un dzen sevi strupceļā. Apstrādājamo zemes hektāru kļūst vairāk, graudaudzētāji piedzīvo rekordražas, pavasaros krāšņi zied rapša monolauki. Taču pieaug arī dabai un cilvēku veselībai bīstamo vielu izmantošana lauksaimniecībā. Nokultās ražas apjomi un zemnieku peļņa pieaug, bet tam ir sekas – šauri ekonomiskie panākumi tiek kalti uz ekosistēmu rēķina.
Un cieš ne tikai daba. Daudzviet laukos dzīves vide kļuvusi bīstama arī cilvēkiem – dzīvojamo māju, skolu, apdzīvotu vietu tiešā tuvumā esošajos laukos zemnieki lieto ķīmiskos pesticīdus, un likumdošana neparedz, ka viņiem par savām darbībām būtu vismaz jābrīdina apkārtējie. Par šo vielu pirmajiem upuriem, bieži pašiem to pat nenojaušot, kļūst laukos dzīvojošie, kuri saskaras ar tā saucamo pesticīdu driftu. Kaitīgās vielas vēja un citu apstākļu ietekmē nokļūst ārpus zemnieku laukiem – arī cilvēku pagalmos, mitekļos un organismos. Lai gan Ministru kabineta noteikumi jau patlaban pieprasa, ka indīgās vielas nedrīkst noplūst ārpus lauka, praksē to ievērot ir faktiski neiespējami. Vēlamies ar kampaņas palīdzību panākt ne tikai to, lai laukos dzīvojošie apzinātos pesticīdu pārneses radīto apdraudējumu veselībai un videi, bet arī gūtu atbalstu valsts institūcijās, kam jārod reāls risinājums pesticīdu ietekmes un lietošanas samazinājumam.
KILOGRAMS PESTICĪDU KATRAM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJAM
Kampaņas #DzīvāZeme mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Tātad – aptuveni kilograms pesticīdu aktīvo vielu uz katru iedzīvotāju! Izņēmums ir bioloģiski sertificētās lauku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta.
Latvijā gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana pieaug, atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili. Tomēr pesticīdu lietošana nav tikai laukos dzīvojošo problēma, jo tā ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, kas patērē pārtiku, kuras ražošanā izmantotas šīs vielas. Visticamāk, veselībai drošu koncentrāciju pesticīdiem nemaz nav iespējams noteikt. Tomēr spēcīgā agroķīmijas lobija iespaidā pasaulē pesticīdu lietošana un pārtikas ražošana kļuvusi par vienu veselumu, nemeklējot vai pat noliedzot citas lauksaimniecības metodes.
AICINĀSIM STRĀDĀT SABIEDRĪBAS INTERESĒS
Latvijas Permakultūras biedrība, uzsākot kampaņu #DzīvāZeme, vēlas veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, mudinot politiķus, ierēdņus un amatpersonas strādāt sabiedrības interesēs un nepakļauties industriālās lauksaimniecības un saistīto nozaru lobijam, kā arī mudinot lauksaimniekus izvēlēties dabai un cilvēkam draudzīgākus saimniekošanas veidus. Savukārt iedzīvotājus informēsim par pesticīdu nesto postu un apdraudējumu, kā arī aicināsim iestāties par savām tiesībām uz #DzīvuZemi.
Zinātnieki gadu no gada pārskata atļautās vielas un pieļaujamās normas, un tas, kas bija atļauts vakar, jau rīt var tikt atzīts par apdraudējumu videi un veselībai. Tāpēc apgalvojumi, ka normas ir drošas un pesticīdu izmantošana tiek kontrolēta, nav ilgtspējīgi. Gluži tāpat kā lauksaimniecības sistēma, kas pēc inerces balstās uz pesticīdu izmantošanu, nevis domā par to, kā tos pakāpeniski samazināt un, pielietojot dabai draudzīgākas lauksaimniecības metodes, pavisam atteikties no tā dēvēto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nākotnē.
KONTEKSTS
20. maijs šogad ir ne tikai Pasaules Bišu diena, bet arī diena, kad Eiropas Komisija prezentē stratēģiju No lauka galdā (Farm to Fork) un jauno ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Abu dokumentu mērķis ir vadīt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu Eiropā, vienlaikus turpinot ražot pārtiku, taču – dabai un vietējām sabiedrībām draudzīgākā veidā. Noteikt obligātu pesticīdu lietošanas samazinājumu ir lielākais izaicinājums, uzsākot Eiropas Zaļo kursu (European Green Deal).
Informāciju sagatavoja Raivis Bahšteins, kampaņas #DzīvāZeme komunikācijas vadītājs
Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]
Plašāka informācija – Ilze Mežniece, projekta “Latvijas Permakultūras biedrības darbības atbalsts ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai Latvijā” vadītāja
Tālr. 26358845, e-pasts [email protected]
„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.”
“Kampaņa 'Dzīvā zeme' ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par kampaņas saturu atbild Raivis Bahšteins.”
“Kampaņa 'Dzīvā zeme' ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par kampaņas saturu atbild Raivis Bahšteins.”
