VIEDĀ SAIMNIEKOŠANA
  • Permakultūra
  • Jaunumi
    • Permakultūra aukstā klimatā 13. Nov
    • PDC kurss 2026 >
      • PDC in English
    • Permakultūras Festivāls >
      • Festivālu arhīvs
    • Ziņas medijiem
  • Biedrība
    • Kā kļūt par biedru?
    • Kā samaksāt biedru naudu?
    • Kontakti
  • Projekti
    • 2024-No Latvijas laukiem līdz Ganas ciemiem
    • 2023-UnhideAgroforestry
    • 2023-Let'sGrowSeedSavers
    • 2023-MainPotRe
    • 2023-Mantots kultūraugs
    • 2023-Agromežsaimniecība
    • 2022-Iedzīvotāju interešu aizstāvība >
      • Par projektu
      • Pētījums "Pesticīdi putekļos"
    • 2021-ECO-Active
    • 2021-Growing Seed Savers in Museum
    • 2020-Dzīvā zeme >
      • Ilgtspējīga lauksaimniecība
    • 2018-Growing seed savers
    • 2018-Skolu dārzi
  • Biedru iniciatīvas
    • Bez pesticīdiem >
      • Pesticīdu statistika
    • Latgola
    • Freija dārzi
    • Dārza lapa
    • Zadiņi
  • 2023-UnhideAgroforestry

LPB ziņas medijiem 

Lai dzīvo 250 ha meža!

16/6/2023

0 Comments

 
​2023. gada 08. jūnijā
Nr. 2023-6/02             
Putāni  
LR Saeimai
Par  likumprojektu nr. 273/Lp14 Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada
pašvaldībai industriālā parka izveidei
Latvijas Permakultūras biedrība aicina LR Saeimu neatbalstīt likumprojektu, kas paredz veicināt Augšdaugavas novada attīstību uz iznīcinātas vides rēķina. 
Vēršam jūsu uzmanību, ka Meža likuma 44.panta 4(1) daļā tiek pieļauta LVM zemes atsavināšana, ja ir veikts izvērtējums un “alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas”. Pašvaldības piedāvātajā dokumentā
izvērtējums veikts pavirši, apskatīti dažu pagastu centros izvietoti nelieli pašvaldības īpašumi, kamēr vienlaidus 40 ha un vairāk pašvaldībai piederošas degradētas teritorijas atstātas bez ievērības. Pašvaldības sagatavotajā dokumentā “Informācija, kas saistīta ar plānoto Augšdaugavas industriālo parku (ar papildinājumiem)“ pašvaldība ir spējusi
pamatot 50 ha teritorijas nepieciešamību (20 ha ražotne, 7-10 ha saules paneļu izvietošanai, “vēl tikpat” infrastruktūrai, vēl tikpat noliktavām). 50 ha lielu teritoriju industriālajai apbūvei var atrast, piemēram, Višķu pagastā, degradētas, ar latvāņiem aizaudzētas teritorijas, nevis augstvērtīgi meži 250 ha platībā:
                            1) Vīgantu ciema degradētajās teritorijās:
Picture
1.attēls Pašvaldības vai bezsaimnieka zemes (ar zilu kontūru) Vīgantu ciemā un apkārtnē, degradētās (aizaugušas ar latvāņiem) teritorijas (ar zaļu iesvītrojumu).
Vīgantu ciema teritorijā šobrīd dzīvo 46 iedzīvotāji, tajā ir 5 trīsstāvu daudzdzīvokļu nami un pamestas sabiedriskās ēkas. Tajā pat laikā ciemam blakus ir AS “Latgales bekons” ražotne un vairāki lauksaimniecības uzņēmumi, dažus gadus atpakaļ novads veicis lielu (vairāku miljonu apmērā) revitalizācijas projektu, ierīkojot kvalitatīvu ielu un pievadceļu segumu, ielu apgaismojumu. Gan ciema gan apkārtējo zemju teritorija, īpaši pašvaldībai piederošās zemes, ir aizaugušas ar milzīgām latvāņu audzēm (skat.2.attēlu). Toties satiksmes infrastruktūra ir laba - ciems atrodas 2 kilometrus no Rēzeknes-Daugavpils šosejas un Vīgantu dzelzceļa stacijas (pievedceļš renovēts!!).
                                  2) Višķu ciema teritorijā:
Picture
​2.attēls Pašvaldībai piederošās zemes Višķu ciemā, degradētas, invadētas ar latvāņiem.
Višķu ciema teritorijā pašvaldībai pieder vairāk kā 40 ha degradētas un ar latvāņiem aizaugušas zemes tiešā satiksmes ceļu tuvumā, tiešā bijušas, iekļaujot tikai daļēji izmantotu, nolaistu industriālu teritoriju (bij.mehānisko darbnīcu zona). Ciemā ir profesionālās izglītības iestāde. Ciems atrodas 2 km no augstsprieguma elektroapakšstacijas (Špoģos)
Tāpat Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nav paredzēta mežu iznīcināšana strīdus teritorijā:
 
1) Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā minētā teritorija ir iezīmēta kā “nozīmīga mežu teritorija”, industriālajai attīstībai atvēlot netālu esošās lauksaimniecības zemes. Šī pati stratēģija “atbalsta meža resursu
izmantošanu videi draudzīgā un racionālā veidā, saglabājot meža ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas”, īpaši uzsverot pilsētas tuvumā esošo mežu būtisko lomu kā sabiedrības rekreācijas resursam.
Vēlreiz norādu, ka pašvaldību interesējošajā teritorijā ir ārkārtīgi daudz vērtīgu biotopu, kuri izveidojušies pateicoties šīs teritorijas kā piepilsētas meža saudzēšanai.
2) Augstākminētā stratēģija kā vienu no teritorijas attīstīšanas galvenajiem principiem min “Veicināt degradēto un/vai piesārņoto teritoriju revitalizāciju, primāri piedāvāt tās investoriem jaunas ražošanas apbūves veidošanai”(57.lpp).
Jāņem vērā, ka pašvaldība NAV izstrādājusi teritorijai lokālplānojumu, lai mainītu teritorijas atļauto izmantošanu, NAV veikta sabiedriskā apspriešana par šo ideju, NAV izstrādāts Vides pārraudzības valsts biroja un Dabas aizsardzības pārvaldes pieprasītais Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
Meža likuma 44. panta 4 1 . daļa noteic, ka valsts meža zemi uz atsevišķa likuma pamata var atsavināt pašvaldībai tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteikto teritorijas izaugsmes un sabiedrības dzīves kvalitātes celšanas mērķu sasniegšanai, ja saskaņā ar izvērtējumu alternatīvas teritorijas attiecīgajā pašvaldībā vai reģionā nav pieejamas un valsts meža zeme nepieciešama industriālā parka, speciālās ekonomiskās zonas u.tml. objektu izveidei. Ja pašvaldība nevar veikt likumā noteiktās darbības, tad atsavinātā zeme bez atlīdzības jāatdod valstij atpakaļ.
Ja Saeima šobrīd, kad konkrētajam zemes īpašumam Augšdaugavas novada teritorijas plānojumā ir noteikts izmantošanas veids - mežs, un nav veikts lokālplānojums (un tātad industriālā parka izveide tajā nevar tikt veikta), ar jaunā likuma spēku piešķirs meža zemi pašvaldībai, tad sakaņā ar tā paša likuma 3.panta 4.daļas 2. punktu  "Augšdaugavas novada pašvaldībai Nekustamais īpašums bez atlīdzības jānodod atpakaļ valstij, ja tas vairs netiek izmantots šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam mērķim" jeb pareizāk VĒL NEVAR TIKT izmantots noteiktajam mērķim, jo nav kārtībā dokumenti.
 
Vēl vairāk: Ministru kabineta noteikumi Nr.776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" paredz normālu kārtību - ja pašvaldība grib paplašināt kapus vai būvēt jaunu ceļu un atsavināt dažus hektārus valsts meža, tad tā kopā ar atsavināšanas ierosinājumu iesniedz: (izraksts no MK noteikumiem  Nr.776)
5.1. pašvaldības domes lēmumu (sēdes protokola izrakstu vai lēmuma norakstu) par kārtību, kādā izpildāma ierosinājumā minētā pašvaldības autonomā funkcija, un par nepieciešamību zemes vienību iegūt pašvaldības īpašumā;
5.2. pašvaldības apliecinājumu par plānotās darbības atbilstību spēkā esošajam teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem);
5.3. Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu;
5.4. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu (ja uz darbību neattiecas šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā prasība) par plānotās darbības atbilstību attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja atsavināmā valsts meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
​JAUTĀJUMS: KĀPĒC AUGŠDAUGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA, ierosinot atsavināt 250 ha (!!!), NAV SAGATAVOJUSI NEKO NO TĀ?
 
IEROSINĀM:
1. Pieprasīt pašvaldībai sagatavot kvalitatīvu alternatīvu izvērtējumu.
2. Likuma projektā veikt sekojošas izmaiņas Pārejas noteikumos:
“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” mainīt uz “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc lokālplānojuma īpašumam ar kadastra numuru 4468 006 0348 apstiprināšanas.”
 
Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrības
Valdes vadītāja
tel:26358845
e-pasts: [email protected]
0 Comments



Leave a Reply.

    JAUNUMI:

    ARHĪVS

    November 2023
    June 2023
    November 2022
    October 2022
    May 2022
    April 2022
    March 2022

    RSS Feed

Zināšanas

Par kustību Latvijā
Permakultūras būtība
Permakultūras definīcijas

Aktivitātes

Pasākumi
PDC
Iniciatīvas

Biedrība

Par biedrību
Kontakti
Privātuma politika
  • Permakultūra
  • Jaunumi
    • Permakultūra aukstā klimatā 13. Nov
    • PDC kurss 2026 >
      • PDC in English
    • Permakultūras Festivāls >
      • Festivālu arhīvs
    • Ziņas medijiem
  • Biedrība
    • Kā kļūt par biedru?
    • Kā samaksāt biedru naudu?
    • Kontakti
  • Projekti
    • 2024-No Latvijas laukiem līdz Ganas ciemiem
    • 2023-UnhideAgroforestry
    • 2023-Let'sGrowSeedSavers
    • 2023-MainPotRe
    • 2023-Mantots kultūraugs
    • 2023-Agromežsaimniecība
    • 2022-Iedzīvotāju interešu aizstāvība >
      • Par projektu
      • Pētījums "Pesticīdi putekļos"
    • 2021-ECO-Active
    • 2021-Growing Seed Savers in Museum
    • 2020-Dzīvā zeme >
      • Ilgtspējīga lauksaimniecība
    • 2018-Growing seed savers
    • 2018-Skolu dārzi
  • Biedru iniciatīvas
    • Bez pesticīdiem >
      • Pesticīdu statistika
    • Latgola
    • Freija dārzi
    • Dārza lapa
    • Zadiņi
  • 2023-UnhideAgroforestry