Zirņu sauja nākotnei

https://www.mantots.permakultura.lv/zirnu-projekts

​Nacionālajā botāniskajā dārzā šogad izauga 14 saujas zirņu. Vai tas ir daudz? Ja šie zirņi ir 14 mantotie
kultūraugi, tad daudz! Ar mīlestību sameklētos, rūpēs audzētos un ar lepnumu novāktos Latvijas mantotos
un lolotos zirņus Nacionālā botāniskā dārza dārznieces un Latvijas Permakultūras biedrības Sēklu lolotāju
kustības koordinatores semināra “Zirņu sauja nākotnei” laikā nodos glabāšanai drošības kolekcijā Latvijas
Kultūraugu gēnu bankā.
Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) šogad ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu pasākuma
“Mantoto kultūraugu kolekcijas izveidošanas Nacionālajā Botāniskajā dārzā pirmais posms” ietvaros
audzēja sēklu lolotājas un kolekcijas kuratores Sandras Stabinges Latvijā atrastos 14 mantotos un lolotos
zirņus. Šī pasākuma ietvaros NBD ir uzsākta lauka kolekciju ierīkošana un uzturēšana Latvijas
lauksaimniecības ģenētiskajiem resursiem jeb mantotajiem kultūraugiem, kuri Latvijā šobrīd strauji izzūd
reizē ar lauku apdzīvotības mazināšanos un tradicionālā lauku dzīvesveida straujām izmaiņām.

Nacionālā Botāniskā dārza viena no funkcijām ir nodrošināt augu ģenētisko resursu saglabāšanu Latvijā.
Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir instruments, kas nodrošina
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicinot bioloģisku un ekonomiski noturīgu lauksaimniecību, kā arī
klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Turklāt lauksaimniecības ģenētiskie resursi ir uzskatāmi
arī par kultūrvēsturisku vērtību, kas glabā senču tradicionālās zināšanas un to ilgstošu izmantošanu. Latvijā
līdz šim ir maz strādāts ar vietējiem tautas atlasītajiem un paaudzēs audzētajiem kultūraugiem jeb
mantotajiem kultūraugiem, kuri tika audzēti pat vēl pirms selekcionēto šķirņu izveides. Līdz mūsdienām ir
saglabājies salīdzinoši nedaudz vietējo kultūraugu veidu, jo šā ģenētiskā materiāla nozīme ir novērtēta tikai
pēdējā laikā. Nacionālais Botāniskais dārzs pasākuma ietvaros uzsācis sadarbību ar Latvijas Permakultūras
biedrību (LPB) un tās iniciēto tautas kustību - sēklu lolotājiem. Sēklu lolotāju kustība visā pasaulē ir
uzskatāma par tautas selekcijas veicēju un turpinātāju, kā arī vērtīgu un ilgstoši ataudzētu tautas selekcijas
kultūraugu jeb mantoto kultūraugu uzturētāju.

Vai pietiek ar sauju zirņu, lai no izgaišanas glābtu dzimtā lolotu mantoto kultūraugu?
Kultūraugu, kas dabiskās evolūcijas un tautas selekcijas ceļā ieguvis unikālas ģenētiskās variācijas un pielāgojies vietas apstākļiem, kļuvis noturīgs pret slimībām un klimata ekstrēmiem, dāvina ēdājiem neaprakstāmu garšu un audzētājiem
absolūtu paļāvību, ka šo zirni noteikti izdosies izaudzēt?

Mantoto kultūraugu kolekcijas NBD kuratore Sandra Stabinge atbild:
​

“Ekspedīcijā sastapos ar dārzkopi, kura stāstīja par savu vecomāti. Izvesta uz Sibīriju,
vacmāmuļa no viena paša nejauši atrasta zirnīša saaudzēja tik daudz, ka jau otrā gadā, gan arī
visu izsūtījuma laiku pieticis ko ēst gan savējiem, gan ko padalīties ciemā, tāpēc vesela sauja 
zirņu jau ir bagātība, kas nodrošina mantotā kultūrauga drošu saglabāšanos. Tikai jāatceras, ka
nevar visu audzēt un turēt vienā vietā – ar vērtīgu kultūraugu sēklu jādalās, lai gadījumā, ja
tavu ražu apēd tītari vai noposta sausums, vari sēklu atkal atgūt no tā kaimiņa, ar kuru esi
kādreiz padalījies!”

Šo četrpadsmit veidu mantoto zirņu drošai saglabāšanai ataudzētā sēklas materiāla viena daļa tiks ievietota
Gēnu bankas drošības kolekcijā, otra daļa tiks saglabāta audzēšanai nākamā gadā NBD mantoto kultūraugu
kolekcijā, bet trešā daļa tiks atdota atpakaļ tautā – mantotie zirņi no Nacionālā botāniskā dārza aizceļos pa
visu Latviju, savus jaunos kopējus un lolotājus atrodot Latvijas Permakultūras biedrības organizētajā Latvijas
sēklu maiņas pasākumā, kas 2024.gadā plānots 27.janvārī Ādažu bibliotēkā.
Kopīgiem spēkiem un ar sauju zirņu 2023. gadā būsim nosargājuši 14 veidu mantotos zirņus mūsu nākamām
paaudzēm, bet Latvijas Permakultūras biedrība pauž bažas, ka tālāks sēklu lolotāju un organizāciju, kas
strādā ar kultūraugu daudzveidības saglabāšanu, darbs var tikt apgrūtināts vai, vissliktākajā gadījumā, pat
pilnīgi apstādināts ar jauno ES regulu un direktīvu palīdzību.

Stāsta Daina Mūrniece, LPB pārstāve Eiropas sēklu lolotāju organizāciju interešu aizstāvības aktivitātēs:

Lai vienkāršotu dažādās direktīvās sadrumstaloto tiesisko regulējumu par augu reproduktīvo
materiālu, šobrīd tiek īstenota likumdošanas reforma, ieviešot jaunu regulu "Par augu
reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību Savienībā", kurā ir jāietver arī jaunie politikas
mērķi attiecībā uz "ilgtspēju, klimata pārmaiņām un biodaudzveidības problēmām".
Tomēr šobrīd iesniegtais regulas priekšlikums apdraud kultūraugu daudzveidības saglabāšanu
un sēklu apriti, ierobežo zemnieku tiesības uz savām sēklām, nosaka pārāk plašas un
nekonkrētas definīcijas tādiem terminiem kā "saglabājamā šķirne" un "heterogēnais materiāls",
kas pieļauj arī jauno genomikas metožu un ĢMO ietveršanu šajā kategorijā, kā arī ietver
zaļmaldināšanu ar terminu "ilgtspēja", kas šķirnes testēšanas ietvaros ir attiecināms arī uz ĢMO
un pesticīdu lietošanu.

Lai arī Zemkopības ministrijas eksperti sarunās ar sēklu lolotājiem izteikuši atbalstu kultūraugu
daudzveidības saglabāšanas darbību aizsargāšanai un sola aizstāvēt sēklu lolotāju tautas kustības
pastāvēšanai nepieciešamās brīvības turpmākajās diskusijās par augu reproduktīvā materiāla jauno
regulējumu, šāds atbalsts ir jāiegūst arī Eiropas līmenī — regulas izstrādē ir iesaistījušās arī nevalstiskas
Eiropas sēklu lolotāju organizācijas, iesniedzot savus ieteikumus, kas aicina likumdevējus pārskatīt savus
priekšlikumus un ieviest noteikumus, ar kuriem atļautu daudzveidīgu sēklu apriti, veicinātu bioloģisko
daudzveidību, ņemtu vērā zemnieku tiesības uz sēklām un liktu pamatus ilgtspējīgai, noturīgai un
daudzveidīgai pārtikas sistēmai.

Dabu nevar regulēt, un mantotie kultūraugi ir dabiskas evolūcijas un tautas selekcijas radīti, tie ir daļa no
mūsu dabas un kultūras. Centieni mantoto kultūraugu uzturēšanas procesu birokratizēt un regulēt var
novest pie kultūraugu daudzveidības izzušanas un mūsu iztikas apdraudēšanas, tāpēc aicinām parakstīt
Eiropas sēklu lolotāju organizāciju izstrādāto petīciju, kurā Eiropas Parlaments un dalībvalstu zemkopības
ministri tiek aicināti pārstrādāt šīs ES sēklu regulas priekšlikumu, lai tiktu ietvertas iepriekš minētās
prasības. Paraksties šeit: www.raiseourforks.org

***
Sāc rūpēties par savas dzimtas vai savas apkārtnes vērtīgajiem kultūraugiem! Tie zirņi un sīpoli, pupiņas
un rabarberi, kas saglabāti ar Tavas dzimtas dārzkopju rūpēm, ir tikpat vērtīgi kā NBD ataudzētie mantotie
zirņi! Nosargā savas dzimtas lolotos un mantotos kultūraugus!

Ziņu sagatavoja:
Ilze Mežniece, LPB valdes vadītāja
E-pasts: [email protected]
Tālrunis: 26358845