Pirms diviem gadiem sabiedrība Latvijā pieprasīja tiesības uz tīru vidi, tika savākti 11 000 parakstu par ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu 1 kilometra attālumā no apdzīvotām vietām un viensētām un ierosinājums iedots Saeimai. Saeima izveidoja darba grupu jautājuma detalizētākai izpētei, un jau gadu šī darba grupa cenšas atrast “kompromisu”, kurā cilvēki būtu veseli un lauksaimnieku bizness dzīvs. VARAM kā darba grupas vadītāji “kompromisa” pirmo variantu nu gatavo sniegšanai Saeimā tālākām diskusijām un jaunu regulējumu noteikšanai, bet iedzīvotāji gaida, vai viņiem ļaus būt veseliem. Ir skaidrs, ka izmaiņas ir sākušās un atpakaļceļa vairs nav. 100 gadi pesticīdu lietošanas ir akumulējuši tik nozīmīgus vides un cilvēku veselības bojājumus, ka sabiedrība un ekonomika tos vairs nevar ignorēt. Šobrīd jautājums ir tikai par izmaiņu tempiem – cik strauji atteikšanās no pesticīdiem izplatīsies sabiedrības un ekonomiskajās struktūrās un cik ātri šim atteikšanās procesam spēs pielāgoties valsts struktūras. Lai cik masīva un inerta ir mūsu valsts birokrātija, tomēr tās gatavotajiem stratēģisko dokumentu plāniem vismaz nedaudz būtu jāparedz aktuālo procesu tendences un vismaz nedaudz jāapsteidz tās. Pesticīdu lietošanas ievērojams samazinājums ir nenovēršams. Nevienai organizācijai, institūcijai vai amatpersonai nav tādas varas, lai procesu nobremzētu. Tas vienkārši jau notiek... VAIRĀK LASI "BIOLOĢISKI" JŪNIJA NUMURĀ!
0 Comments
Leave a Reply. |
JAUNUMI:ARHĪVS
November 2023
|