Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Tā ir globāla sociālā kustība, kas veicina pašpietiekamību, sociālo atbildību un varas decentralizāciju sociāli, politiski, ekonomiski un tehniski.

Tavs dārzs, māja un dzīvesveids gaida pārmaiņas! 
Ņem talkā permakultūras - ilgtspējīgas saimniekošanas principus un praktiskās idejas, lai pilnveidotu savu dzīvi!

     Senās vērtības + mūsdienīga izpratne

Senāk cilvēki bieži saimniekoja ilgtspējīgi - vietējie meistari būvēja mājas no tuvējā apkārtnē nocērtamiem kokiem. Liela daļa augļu un dārzeņu tika izaudzēti uz vietas. Viss bija vienkārši un dabīgi - gadu tūkstošiem nebija citu iespēju, kā dzīvot saskaņā ar dabu, ievērojot tās ritmus un cienot tās resursus. Līdz pat industriālajai revolūcijai, kas pavēra jaunas iespējas un radīja nebijušus riskus.

Šodien mēs esam iepazinuši modernā dzīvesveida priekšrocības, bet zinātne mūs brīdina par šāda dzīvesveida sekām. Ignorēt to vairs nav iespējams, tāpēc jādodas tālāk attīstībā, apvienojot senās vērtības un prasmes ar mūsdienu zināšanām un iespējām.  

=
​permakultūra

Permakultūru var uzskatīt gan par neformālu kustību alternatīviem sociālajiem ideāliem, gan par dabas un ekoloģijas arhitektūru. Tādējādi permakultūru var vienlīdz labi pielietot lauksaimniecībā, atdarinot dabas modeļus un principus, kā arī apdzīvoto vietu projektēšanā, tiecoties uz mērķi radīt stabilas, produktīvas sistēmas, kas nodrošina cilvēku vajadzības, harmoniski integrējot tās apkārtējā vidē. Šodien atslēgvārdu "permakultūra" mēdz izmantot daudzviet: dārzniecībā, ekociematos, apmācību programmās un kursos, domubiedru tīklos, pārmaiņu iniciatīvās (Transition Initiatives) utt. Permakultūra vienlaikus ir filozofija, principu un paņēmienu komplekss, holistiska jeb visaptveroša pieeja dzīvesveidam, projektēšanai un plānošanai. Tā tiek aktīvi praktizēta un pasniegta visos ievērojamākajos pasaules ekociematos: Tamera (Portugālē), Findhorn (Skotijā), Sieben Linden (Vācijā), Damanhur (Itālijā), Suderbyn (Zviedrija) un daudzos citos.

Rūpes par Zemi

Tā vispirms sākas ar izpratni par to, ka mēs – cilvēki – esam daļa no dabas jeb Zemes ekosistēmas elementi. Nedrīkst domāt tikai par to, kā 'būt videi draudzīgākiem', jādomā kā nebūt videi kaitīgiem. Rūpes par zemi arī ir rūpes par augsni, no kuras ir atkarīga cilvēku labklājība gan ģimenes, gan valsts mērogā. Par augsnes veselību var spriest pēc dzīvo būtņu daudzuma tajā un jāmācās darboties kopā ar dabu/vidi, nevis par spīti tai.

Rūpes par cilvēkiem

Tas nozīmē domāt par cilvēci globāli un rīkoties lokāli – individuālā, kopienas, globālā un arī nākotnes paaudžu līmenī. Praktiski tam būtu jāizpaužas kā savstarpējam atbalstam un palīdzībai, visiem kopā tiecoties uz dzīvesveidu, kas nekaitē citiem cilvēkiem un Zemei. Veselīgu un uz ilgtermiņa labklājību orientētu kopienu un sabiedrības veidošana ir daļa no sociālā ētikas pīlāra.

Godprātīga sadale

Zemes resursi ir jāizmanto prātīgi. Godprātīga sadale ir permakultūras tautsaimnieciskā dimensija, kas aicina samazināt patēriņu, bet labumus un resursus pārdalīt vienlīdzīgi. Kā teica Mahatma Gandi: "Zeme nodrošina pietiekoši, lai apmerinātu katra vajadzības, bet ne katra alkatību".
Earth provides enough to satisfy every man's needs, but not every man's greed

---

Deivids Holmgrens izstrādājis divpadsmit principus, kas jāņem vērā permakultūras projektos.
​Tos vienlīdz labi var attiecināt uz lauksaimniecību, pilsētu plānošanu vai māju projektēšanu...

​​​1. Novērot un mijiedarboties
Pirms jebkura projekta sākšanas noskaidro vietējos apstākļus un resursus.

2. Tvert un uzkrāt enerģiju
Izmanto enerģiju, kuru mums visiem sniedz brīvi pieejamie avoti – vējš, saule un ūdens.
​Tver īsto mirkli tās iegūšanai.

3. Iegūt ražu
Projektējot jāparedz raža un tās novākšana, kas palīdz saglabāt sistēmas stabilitāti.

4. Pielietot pašregulāciju un pieņemt atbildes reakcijas
Projektā iesaistītajām pusēm jāļauj izteikt savas domas.

5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus
Interesējies par aktualitātēm un projektiem, samazinot atkarību no izsmeļamajiem resursiem.

6. Nevairot zudumus un atkritumus
Jāveido nelieli materiālu un enerģijas aprites cikli, kas pamazām aizstāj līdzšinējos globālos, neefektīvos ciklus.

7. Plānot no modeļa koncepcijas līdz detaļām
Centies izmantot dabā un sabiedrībā novērojamus modeļus.

8. Integrēt, nevis dalīt
Veicini visu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību.

9. Izmantot nelielus, pakāpeniskus risinājumus
Atceries teicienu "Lēnāk brauksi, tālāk tiksi". Izmanto vietējos resursus un sāc ar maza mēroga projektiem.

10. Izmantot un novērtēt daudzveidību
"Gan... gan", nevis "vai nu... vai arī" jeb strādāsim gan pēc tava, gan mana prāta. Daudzveidība veicina sistēmas stabilitāti.

11. Izmantot un novērtēt robežjoslas jeb malas
Sistēmu robežjoslām raksturīga daudzveidība un dinamiskums – šeit vērojami visinteresantākie procesi.

12. Radoši reaģēt uz pārmaiņām
Saglabā vīziju atvērtu, aktīvu un radošu – neiesaldē to un nepārstāj to attīstīt. Ieraugi iespējas līdzdarboties pārmaiņu procesos.

Vēsture

Mūsdienu permakultūras pamatlicējs ir Zeps Holcers (Zepp Holtser) no Austrijas. Sešdesmitajos gados viņš sāka pielietot permakultūru kā sistemātisku metodi, pārveidojot Austrijas Alpu nogāzes auglīgos dārzos un bagātīgos biotopos, kas tagad ar savu skaistumu un ražību pārsteidz neskaitāmus tūristus un permakultūras entuziastus. Viņu var uzskatīt par teorijas pirmo izmēģinātāju praksē modernajā pasaulē.

Par zinātnisku metodi permakultūra pārtapa Austrālijā. Universitātes pasniedzējs Bils Molisons (Bill Mollison) pētīja, kā lauksaimniecības sistēmas varētu padarīt ilgtspējīgākas. Kopā ar savu skolnieku Deividu Holmgrenu (David Holmgren) viņš konstatēja, ka būtiska nozīme ir ētikas principiem un sociālajiem aspektiem, tāpēc sākotnējā lauksaimniecības teorija gandrīz uzreiz pārtapa ilgtspējīgas kultūras jeb saimniekošanas teorijā. Zinātniskā metode tika attīstīta ar vairāku publikāciju starpniecību, pirmā tapa 1978. gadā.

Pievienojies vispasaules kustībai

Pasaulē ir simtiem tūkstoši permakultūras praktizētāju un vairāki tūkstoši pasniedzēju / pētnieku. Kustība ir īpaši populāra Austrālijā, Lielbritānijā, ASV un rietumeiropas valstīs. Daudzās valstīs ir izveidoti permakultūras institūti, kuru mērķis ir veikt zinātnisku darbību permakultūras jomā. Tajā pašā laikā permakultūra arvien vairāk piesaka sevi arī mākslā. 

Esi lietas kursā par jaunumiem!

permakultura.lv jaunumus izplata arī caur Zaļo pārmaiņu ziņu lapu - tā ir unikāla iespēja vienmēr būt lietas kursā un saņemt jaunumus ne biežāk kā 1 - 2x mēnesī tieši savā e-pastā!

Vēlos uzzināt vairāk par ZPZ abonēšanu!