Kas ir agromežsaimniecība?
Agromežsaimniecība ietver gan koku integrāciju lauksaimniecības zemēs, gan lauksaimniecības kultūru un mājlopu izmantošanu mežos, definējot šo saimniekošanas veidu kā “kokaugu veģetācijas (koku vai krūmu) apzināta integrēšana ar kultūraugu un/vai dzīvnieku sistēmām, lai gūtu labumu no ekoloģiskās un ekonomiskās mijiedarbības”.
Video par agromežsaimniecības praksi- bioloģiskās daudzveidības mežu Latvijā (angliski, 19:04'). Režisore Maja Lindström, Paradigmshiftfilm Sweden
Agromežsaimniecības resursi tīmeklī
Stāsts par agromežsaimniecību Latvijas ainavā - kādas prakses un agromežsaimniecības elementi ir sastopami mūsu tik pierastajā lauku saimniecībā.
Lekcijas un vebināri par agromežsaimniecību. Agnis Graudulis
|
|
UNHIDE Agroforestry, 2023-2025
Eiropas Savienības dokumentos agromežsaimniecība ir atzīta par vienu no svarīgākajiem instrumentiem lauksaimniecībā, ar kura palīdzību pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Nedz Zviedrijā, nedz Latvijā agromežsaimniecība līdz šim nav iekļauta valstu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta mehānismos un mērķsubsīdijās. Par spīti vēsturiski plašai pielietojamībai, mūsdienās lauksaimniecības politika veicinājusi koku stādījumu lauksaimniecības teritorijās samazināšanos. Agromežsaimniecība partneru valstīs apzināti sākta kultivēt tikai pēdējos
gados un pagaidām ļoti nelielās platībās, nelielā skaitā saimniecību.
Sadarbība projekta "UNHIDE AGROFORESTRY" ietvaros ir pirmais solis, lai izglītotu nepieciešamos konsultantus/ekspertus un izveidotu interaktīvu un ilgstošu praktisko zināšanu apmaiņas tīklu starp Latviju un Zviedriju, divām kaimiņvalstīm ar līdzīgu klimatu.
gados un pagaidām ļoti nelielās platībās, nelielā skaitā saimniecību.
Sadarbība projekta "UNHIDE AGROFORESTRY" ietvaros ir pirmais solis, lai izglītotu nepieciešamos konsultantus/ekspertus un izveidotu interaktīvu un ilgstošu praktisko zināšanu apmaiņas tīklu starp Latviju un Zviedriju, divām kaimiņvalstīm ar līdzīgu klimatu.
Projekta pasākumi
1 | Latvijas pārstāvju vizīte Zviedrijā
2 | Zviedru pārstāvju vizīte Latvijā
3 | Agromežsaimniecības mācības Latvijā
Par katru no tiem- lasiet zemāk
2 | Zviedru pārstāvju vizīte Latvijā
3 | Agromežsaimniecības mācības Latvijā
Par katru no tiem- lasiet zemāk
1 | Latvijas pārstāvju vizīte Zviedrijā
13.05.2024-19.05.2024
Latvijas Permakultūras biedrības un "Meža projektu" pārstāvji tikās ar projekta partneriem, Zviedrijas Agromežsaimniecības asociācijas pārstāvjiem ar mērķi izpētīt reāli pastāvošas agromežsaimniecības, to veikumus, panākumus, grūtības, šķēršļus un veiksmes atslēgas.
Tika apskatītas 7 dažādas saimniecības- Boat in the Forest, Stora Juleboda, Österlens arboretum, Rydeholm forestgarden (meža dārzs), Lundens Gård, Väversunda forestgarden un Anders Rydén forestgrazing (meža ganības).
Latvijas dalībnieki (Roberts Daigins, Anna Bole, Inese Upe) praktiski mācījās agromežsaimniecību no dažādiem skatu leņķiem un pieejām, lai kļūtu par agromežsaimniecības konsultantiem, savukārt Agnis Graudulis un Māris Narvils attīstīja savu agromežsaimniecības ekspertīzi.
Latvijas Permakultūras biedrības un "Meža projektu" pārstāvji tikās ar projekta partneriem, Zviedrijas Agromežsaimniecības asociācijas pārstāvjiem ar mērķi izpētīt reāli pastāvošas agromežsaimniecības, to veikumus, panākumus, grūtības, šķēršļus un veiksmes atslēgas.
Tika apskatītas 7 dažādas saimniecības- Boat in the Forest, Stora Juleboda, Österlens arboretum, Rydeholm forestgarden (meža dārzs), Lundens Gård, Väversunda forestgarden un Anders Rydén forestgrazing (meža ganības).
Latvijas dalībnieki (Roberts Daigins, Anna Bole, Inese Upe) praktiski mācījās agromežsaimniecību no dažādiem skatu leņķiem un pieejām, lai kļūtu par agromežsaimniecības konsultantiem, savukārt Agnis Graudulis un Māris Narvils attīstīja savu agromežsaimniecības ekspertīzi.
Boat in the Forest jeb kuģis mežā. Permakultūras dizaina pasniedzēju, eko-mākslinieku un meža dārza radītāju dzīvesvieta un permakultūras dizaina mācību vieta- īstena permakultūras saimniecība 4 ha platībā, kurā tiek pakāpeniski veidots meža dārzs, sākot ar augu sabiedrībām jeb ģildēm. Galvenās audzējamās kultūras- ēdamā kastaņa un valrieksts. Daudz augļu koku, Interesanta stādu skola un pavairošana. Mulčējamas dārzeņu dobes. Komposts, lietus ūdens savākšana, vīnogas pie dīķa. Šitake sēņu audzēšana. Laba teritorijas fragmentācija, bioloģiskā daudzveidība. Veiksmīga no izmantotiem materiāliem celtu ēku integrācija teritorijā. Visur iekārtotas elementāras atpūtas vietas.
Stora Juleboda- saimniecība, kas radīta no jauna, rekonstruējot mirstošu augļu dārzu un padarot to bioloģiski daudzveidīgu un daudzfunkcionālu, starp ābelēm iestādot smiltsērkšķus, mežrozes, plūmes, upenes, jāņogas, apdobēs nātres dod pirmo pavasara ražu. Ganīšanai izmanto 250 vistas, rudenī- cūkas. Saimniecībā ir 8 dažādi ienākumu avoti, tai skaitā savvaļas rožu ziedlapiņas.
Österlens arboretum- iegriešanās skaistā arboretumā, pa ceļam uz nākamo saimniecību...
Rydeholm forestgarden - vairākus gadu desmitus konvencionāli izmantotās lauksaimniecības zemes transformēšana augsni atjaunojošā un sugu daudzveidību veidojošā ekosistēmā. Vēja aizsargjoslu veidošana 4 rindās; izmantots baltalksnis, kļavas, ābeles, lazdas un Grieķijas valrieksti. Lazdu stādījumi riekstiem. Meža dārzs, augu daudzveidības salu veidošana. Koku parks, kā sugu daudzveidības un mikroklimata veidotājs. Sekmīga ēdamo kastaņu ieviešana parkā. Testējam augsni, lauki, kas atgūti nesen no konvencionālās lauksaimniecības lāpstu zemē nevar iedurt, līdz parkam kur lāpstu zemē var iedurt ikviens, lūk arī atbilde! Koki veido augsni!
Lundens Gård - aleju lauku saimniecība. Tiek apsaimniekoti 200 ha; pamats ir visa veida seno šķirņu graudaugi. Graudus pārstrādā dažādos produktos, ir savs veikals saimniecībā. Vienā no laukiem, ienākumu dažādošanai, ir iestādītas ābeļu rindas, kas mijas ar labības rindām.
Väversunda forestgarden - redzējām kā pēc meža izzāģēšanas ir iestādītas dažādas koku sugas un dažādās kombinācijās. 25-30 gadus vecs meža dārzs. Galvenās sugas- Grieķijas valrieksti, saldie ķirši, Eiropas kastaņas, miecvielu pīlādzis, kas pilda pirmā stāva lomu, savukārt lazdas (gan savvaļas, gan kultūrformas) kā otrais stāvs lazdas. Pirmā stāvā- dažādi augļu koki, tad ogulāji. Tas viss 8ha platībā. Koki stādīti dažādās tehnikās. Vējlauži no lazdām un kāda no alkšņu sugām. Žogs apkārt, jo daudz posta mežacūkas, brieži un stirnas.
Anders Rydén meža ganībās 9 zīdītājgovis un 6 teliņi 70 ha likvidē nevēlamo koku atvases, praktiski nenoēd ozolus, vēlāk gan var ietekmēt, noberžot. Tie iemīca zemē koku zarus, tā veicinot to sadalīšanos (oglekļa saistīšana), tā tiek mazināta arī ugunsgrēku bīstamība. Meža apakšā iekļūst vairāk gaismas, pateicoties mēslojumam mainās ar laiku tās sastāvs un palielinās tās aizņemtais laukums. Izmantojot aitas, var ierobežot odus- tiek izjaukts to dzīves cikls. Negatīvais aspekts, ja grib saglabāt vietas ar meža ogām, tur ganīt nedrīkst. Tie būtiski samazina meža kopšanas izmaksas, bieži otrā izkopšana nebūs nepieciešana. Ietaupījums var sasniegt 500-700 eiro/ha.
Agromežsaimniecības eksperta, šī projekta idejas autora un dalībnieka, Agņa Grauduļa, video stāstījumi par katru no minētajām saimniecībām
2 | Zviedru pārstāvju vizīte Latvijā
09.09.2024-14.09.2024
Agroforestry Sverige jeb Zviedrijas Agromežsaimniecības asociācijas pārstāvji, Anders Lindén, Maja Lindström, kā arī Jonas Elfdahl un vēl 2 asociācijas biedri veica apmaiņas braucienu uz Latviju, lai kopā ar Latvijas Permakultūras biedrības un "Meža projektu" pārstāvjiem izpētītu Latvijā reāli pastāvošās agromežsaimniecības, to panākumus, šķēršļus un veiksmes atslēgas.
Tika izzinātas 6 saimniecības- Māra Narvila meža dārza saimniecība Gramzdā, Agņa Grauduļa bioloģiskās daudzveidības agromežsaimniecība Vadakstē, bioloģiskās daudzveidības saimniecība Bekas, agromežsaimniecību dzērveņu plantācijās, Annas Boles saimniecību Līči un Dagnijas Lazdiņas agromežsaimniecības projektu Skrīveros.
Latvijas dalībnieki (Roberts Daigins, Anna Bole, Inese Upe) praktiski mācījās agromežsaimniecību no dažādiem skatu leņķiem un pieejām, lai kļūtu par agromežsaimniecības konsultantiem, savukārt Agnis Graudulis un Māris Narvils attīstīja savu agromežsaimniecības ekspertīzi.
Tika izzinātas 6 saimniecības- Māra Narvila meža dārza saimniecība Gramzdā, Agņa Grauduļa bioloģiskās daudzveidības agromežsaimniecība Vadakstē, bioloģiskās daudzveidības saimniecība Bekas, agromežsaimniecību dzērveņu plantācijās, Annas Boles saimniecību Līči un Dagnijas Lazdiņas agromežsaimniecības projektu Skrīveros.
Latvijas dalībnieki (Roberts Daigins, Anna Bole, Inese Upe) praktiski mācījās agromežsaimniecību no dažādiem skatu leņķiem un pieejām, lai kļūtu par agromežsaimniecības konsultantiem, savukārt Agnis Graudulis un Māris Narvils attīstīja savu agromežsaimniecības ekspertīzi.
Māra Narvila Gramzdas “Ēdenes dārzs”
ir meža dārzs ar vairāk kā 120 ēdamu augu sugām, kas veidots kopš 2017. gada. Tajā tiek audzēti augļu un riekstu koki un dažādi ogulāji- no Latvijā ierastām šķirnēm līdz eksotiskām sugām. Vieta vienlaikus kalpo arī kā izglītības un tūrisma objekts.
Galvenie attīstības virzieni un funkcijas:
ir meža dārzs ar vairāk kā 120 ēdamu augu sugām, kas veidots kopš 2017. gada. Tajā tiek audzēti augļu un riekstu koki un dažādi ogulāji- no Latvijā ierastām šķirnēm līdz eksotiskām sugām. Vieta vienlaikus kalpo arī kā izglītības un tūrisma objekts.
Galvenie attīstības virzieni un funkcijas:
- ēdamo augu kolekcija: dārzs ir saimnieka “pensiju fonds”, kurā dominē augi ar ēdamiem augļiem, sēklām vai citām to daļām. Augu izkārtojums tajā ir pēc mandalas principa;
- dabiski un daudzfunkcionāli vēja aizsargstādījumi, kas veidoti no vietējām sugām, un nodrošina aizsardzību pret vēju un augsnes eroziju;
- apmācības un konsultācijas: Dārza saimnieks, Māris Narvils, piedāvā apmācības, konsultācijas par augu izvēli, funkcijām un augu kopienu/ģilžu veidošanu;
- daudzveidīga raža: meža dārzs nodrošina dažādu produkciju visa gada garumā, sākot no ogām un augļiem līdz pat sēnēm, kā vērtīgu blakusproduktu radot bioloģisko daudzveidību. Meža dārza vēlākā attīstības stadijā saimnieki plāno piedāvāt pašlasīšanas iespējas un iespēju iegādāties produkciju no ievāktās ražas.
Vadakste. Bioloģiskās daudzveidības mežs - mežsaimnieka gādībā esoša saimniecība ar ilgtermiņa ieguldījumu- caur pakāpenisko cirti pārveidot egļu audzes platlapju mežā, kas apvieno kokmateriālu ieguvi un pārtikas ražošanu. Būtiska loma tiek piešķirta melnalkšņu pielietošanai šajā procesā. Ainavā integrēti riekstu un augļu koki, lai radītu t. s., ēdamo ainavu (edible landscape). Šajā off-grid saimniecībā veikti izmēģinājumi ar valriekstu un saldo kastaņu ieviešanu. Šī ir arī ar rokām veidotu mikrovietņu vieta un Pasaules Dabas Fonda (WWF Latvija) ilgtspējīgas mežsaimniecības demonstrāciju vieta.
Saimnieka, Agņa Graduļa, teiktais: "Galvenais produkts te ir bioloģiskā daudzveidība", bet blakus tās izveidei, viņš piedāvā meža apsaimniekošanas konsultācijas un pakalpojumus ar demonstrāciju vietu te, Vadakstē.
Meža dārza radīšanu šeit iespējams apskatīt no abām tā pieejām- mežs, kas papildināts ar ēdamajiem augiem un meža dārzs, kas ierīkots pļavā, tā bagātinot Zemi ar vēl dažiem hektāriem augļus nesoša meža. Blakus tam notiek vides dažādošana caur mikroreljefa, ūdens režīma un apgaismojuma dažādošanu.
Saimnieks ievieš jaunas sugas un augus no siltākām zonām, mērķējot apsteigt klimata pārmaiņas, lai iestājoties tām, jau būtu siltākam klimatam piemēroti, ražojoši un izplatīties spējīgi īpatņi. Īpašs uzsvars uz valriekstu un kastaņu stādu audzēšanu lokālajā stādaudzētavā un to izplatīšanu plašāk Latvijā.
Daži saimnieka citāti: “Galīgo lēmumu* pieņem daba” (*- par to, kas patiešām augs konkrētajā vietā).
"Forest is forever. I am only a temporary user" jeb "Mežs ir mūžīgs. Es esmu tikai pagaidu tā pielietotājs."
"Nature is a random, multivariant process" jeb "Dabas procesi ir nejauši un ar daudzveidīgiem risinājumiem."
Plašāk: baltichardwood.com/projects/vadakste
Saimnieka, Agņa Graduļa, teiktais: "Galvenais produkts te ir bioloģiskā daudzveidība", bet blakus tās izveidei, viņš piedāvā meža apsaimniekošanas konsultācijas un pakalpojumus ar demonstrāciju vietu te, Vadakstē.
Meža dārza radīšanu šeit iespējams apskatīt no abām tā pieejām- mežs, kas papildināts ar ēdamajiem augiem un meža dārzs, kas ierīkots pļavā, tā bagātinot Zemi ar vēl dažiem hektāriem augļus nesoša meža. Blakus tam notiek vides dažādošana caur mikroreljefa, ūdens režīma un apgaismojuma dažādošanu.
Saimnieks ievieš jaunas sugas un augus no siltākām zonām, mērķējot apsteigt klimata pārmaiņas, lai iestājoties tām, jau būtu siltākam klimatam piemēroti, ražojoši un izplatīties spējīgi īpatņi. Īpašs uzsvars uz valriekstu un kastaņu stādu audzēšanu lokālajā stādaudzētavā un to izplatīšanu plašāk Latvijā.
Daži saimnieka citāti: “Galīgo lēmumu* pieņem daba” (*- par to, kas patiešām augs konkrētajā vietā).
"Forest is forever. I am only a temporary user" jeb "Mežs ir mūžīgs. Es esmu tikai pagaidu tā pielietotājs."
"Nature is a random, multivariant process" jeb "Dabas procesi ir nejauši un ar daudzveidīgiem risinājumiem."
Plašāk: baltichardwood.com/projects/vadakste
Agromežsaimniecības izpētes lauks Pardenčos, Skrīveros, ko kopš 2012.gada apsaimnieko Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Zemkopības institūtu. Saldo ķiršu, liepu, papeļu un apšu hibrīdu alejveida stādījumi (alley croping) te aug iepriekš labi apsaimniekotā lauksaimniecības platībā, aramzemē, ar galegas, vai miežabrāļa, vai mazalkaloīdās lupīnas, vai niedru auzenes pasēju.
Praktiski noderīgi argumenti par labu agromežsaimniecībai: ēdamās sēnes, kas parādās jau pēc 2 gadiem, vītolu un lazdu stumbru miza, ko izmantot izmantot tējai un amatniecībai, pārtika kukaiņiem un dzīvniekiem no slāpekli piesaistošā pameža. Kā potenciālais papildu ienākumu avots tiek izmēģinātas arī bišu dravas. Vienā no teritorijas laukiem ir savīti vītolu stumbri, kas dod vismaz 2 funkcijas- gan kā sēta pret meža zvēriem, gan agrīns ziedaugs bitēm. Un šis vēl nav viss uzskaitījums.
Šis izpētes lauks pretendē kļūt par "vēstnieku" uz dabu vērstiem, agromežsaimniecībā balstītiem risinājumiem nozares sektorā, jo paver iespējas dažādiem ienākumu avotiem, eksperimentālā veidā savijot dažādas kultūras un prakses savienojumā ar zinātnisku izpratni par to, kas varētu darboties nākotnē.
Praktiski noderīgi argumenti par labu agromežsaimniecībai: ēdamās sēnes, kas parādās jau pēc 2 gadiem, vītolu un lazdu stumbru miza, ko izmantot izmantot tējai un amatniecībai, pārtika kukaiņiem un dzīvniekiem no slāpekli piesaistošā pameža. Kā potenciālais papildu ienākumu avots tiek izmēģinātas arī bišu dravas. Vienā no teritorijas laukiem ir savīti vītolu stumbri, kas dod vismaz 2 funkcijas- gan kā sēta pret meža zvēriem, gan agrīns ziedaugs bitēm. Un šis vēl nav viss uzskaitījums.
Šis izpētes lauks pretendē kļūt par "vēstnieku" uz dabu vērstiem, agromežsaimniecībā balstītiem risinājumiem nozares sektorā, jo paver iespējas dažādiem ienākumu avotiem, eksperimentālā veidā savijot dažādas kultūras un prakses savienojumā ar zinātnisku izpratni par to, kas varētu darboties nākotnē.
Dabas saimniecība “Bekas”- vissenākās agromežsaimniecības dzīvs paraugs. Tā ir saimnieka dzimtā vieta, kamdēļ attieksme īpaša ar skatu nākotnē un centieniem pāriet no intensīvās atkopšanas, atbrīvošanas no krūmiem un apauguma fāzes, uz ilgspējīigu pašpietiekamu ekstensīvu saimniekošanu dažādojot piedāvāto preču, produktu un pakalpojumu klāstu. Ir panākta ļoti liela bioloģiskā daudzveidība- saimniecības ganībās atrodami 12 dažādi pļavu, mežu un ūdeņu dzīvotņu (biotopu) veidi, kas ir īpaši aizsargājami saskaņā ar ES Biotopu direktīvu vai Latvijas normatīviem.
“Bekas” piedalījušās Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projektā, un ir dabisko pļavu atjaunošanas demonstrējumu centrs.
Saimniecībā audzē gaļas liellopus un tur bišu dravu, viedi saglabājot tradicionālās saimniekošanas metodes, kas veicinājušas dabas daudzveidību.
Saimniecība piedāvā iepriekš piesakāmas ekskursijas, kā arī savvaļas liellopu gaļu un tās pārstrādes produktus. Saimnieka, Viestura Lārmaņa, darbs, savulaik, bijis saistīts ar retu sugu un dzīvotņu atrašanu dabā un aizsardzības plānošanu, ko viņš praktiski turpina realizēt arī saimniecībā. Šī dziļās izpratnes bagātība pieredzama viņa vadītajās ekskursijās.
Šī projekta Zviedrijas eksperti novērtējuši “Bekas” kā izcilu piemēru, kā tradicionālā lauksaimniecība var veicināt bioloģisko daudzveidību, un uzskata to par unikālu pasaules mēroga kultūras mantojumu.
“Bekas” piedalījušās Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projektā, un ir dabisko pļavu atjaunošanas demonstrējumu centrs.
Saimniecībā audzē gaļas liellopus un tur bišu dravu, viedi saglabājot tradicionālās saimniekošanas metodes, kas veicinājušas dabas daudzveidību.
Saimniecība piedāvā iepriekš piesakāmas ekskursijas, kā arī savvaļas liellopu gaļu un tās pārstrādes produktus. Saimnieka, Viestura Lārmaņa, darbs, savulaik, bijis saistīts ar retu sugu un dzīvotņu atrašanu dabā un aizsardzības plānošanu, ko viņš praktiski turpina realizēt arī saimniecībā. Šī dziļās izpratnes bagātība pieredzama viņa vadītajās ekskursijās.
Šī projekta Zviedrijas eksperti novērtējuši “Bekas” kā izcilu piemēru, kā tradicionālā lauksaimniecība var veicināt bioloģisko daudzveidību, un uzskata to par unikālu pasaules mēroga kultūras mantojumu.
Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas” - dižbrūkleņu jeb lielogu dzērveņu saimniecība, kas rada arī citus veselīgus produktus, integrējot citus saimniecībā augošus augus: rabarberus, cidonijas, aronijas, mellenes, smiltsērkšķus, upenes, irbenes un pīlādžus.
Saimniecība izceļas ar eksperimentālu pieeju, lielogu dzērvenes audzējot izstrādātā kūdras atradnē, mulčējot tās ar zāģu skaidām, kas vienlaikus absorbē lieko slāpekli, un saglabājot nejauši ieaugušas priedes kā dabisku segumu un noēnojumu.
Lai ietaupītu līdzekļus un saglabātu dabisko līdzsvaru, saimniecība izmanto atjautīgus risinājumus, piemēram, nepārmēslo, gar grāvjiem veido vējlaužu joslas, stādot baltā vītola vīrišķos klonus (kuri neveido sēklas).
Saimniecības produktu klāsts ir plašs. Galvenais Andra Anša Špata saimniecības piedāvājums ir 8 dažādu šķirņu dzērveņu pašvākšana, piesaistot ap 1500 klientu. Papildus tiek ražoti sīrupi, sulas, ogu pulveri, saldās mērces un sukādes no dzērvenēm un pārējiem saimniecībā augošiem augiem. Te tiek arī ievākts medus un radīti medus našķi. Saimniecībā esošo bērzu resurss tiek piedāvāts tādā produktā kā saldētas bērzu pirtsslotiņas.
Plašāk: spats.lv/zs-gundegas
Saimniecība izceļas ar eksperimentālu pieeju, lielogu dzērvenes audzējot izstrādātā kūdras atradnē, mulčējot tās ar zāģu skaidām, kas vienlaikus absorbē lieko slāpekli, un saglabājot nejauši ieaugušas priedes kā dabisku segumu un noēnojumu.
Lai ietaupītu līdzekļus un saglabātu dabisko līdzsvaru, saimniecība izmanto atjautīgus risinājumus, piemēram, nepārmēslo, gar grāvjiem veido vējlaužu joslas, stādot baltā vītola vīrišķos klonus (kuri neveido sēklas).
Saimniecības produktu klāsts ir plašs. Galvenais Andra Anša Špata saimniecības piedāvājums ir 8 dažādu šķirņu dzērveņu pašvākšana, piesaistot ap 1500 klientu. Papildus tiek ražoti sīrupi, sulas, ogu pulveri, saldās mērces un sukādes no dzērvenēm un pārējiem saimniecībā augošiem augiem. Te tiek arī ievākts medus un radīti medus našķi. Saimniecībā esošo bērzu resurss tiek piedāvāts tādā produktā kā saldētas bērzu pirtsslotiņas.
Plašāk: spats.lv/zs-gundegas
Saimniecība “Līči”- pieredzējušas dārznieces, Annas Boles, radīts iespaidīgs virtuves dārzs un uzsākta pārtikas meža elementu veidošana vairākās vietās saimniecībā.
Putekļu aizsargstādījums, kam pamatā izmantotas lazdas un valrieksti. Lazdas jau tiek daudzveidīgi pielietotas ik gadu- kā malka, kā atsaites koki dārzā, riekstu ražai, protams, bet ne tikai.
Bišu mājas saimniecībā- ne medus dēļ (jo blakus tiek konvencionāli audzēta labība un- tiek indēti lauki), bet apputeksnētāju skaita un dabas daudzveidības spēcināšanai.
Saimniecībai ir potenciāls kļūt par starptautisku permakultūras un biodinamiskās lauksaimniecības mācību un retrītu vietu.
Anna pārstāv dziļas un praktiskas zināšanas arī par komposta izveidi, ar ko arī dalījās vizītes laikā.
Zviedrijas eksperts, Anders Lindén: “Patiess un autentisks piemērs tam, kā mazas saimniecības var spēlēt nozīmīgu lomu mūsdienu eiropiešu dzīvē, sniedzot indivīdiem un sabiedrībai vērtības, kas sniedzas tālu aiz finansiāliem aspektiem”.
Putekļu aizsargstādījums, kam pamatā izmantotas lazdas un valrieksti. Lazdas jau tiek daudzveidīgi pielietotas ik gadu- kā malka, kā atsaites koki dārzā, riekstu ražai, protams, bet ne tikai.
Bišu mājas saimniecībā- ne medus dēļ (jo blakus tiek konvencionāli audzēta labība un- tiek indēti lauki), bet apputeksnētāju skaita un dabas daudzveidības spēcināšanai.
Saimniecībai ir potenciāls kļūt par starptautisku permakultūras un biodinamiskās lauksaimniecības mācību un retrītu vietu.
Anna pārstāv dziļas un praktiskas zināšanas arī par komposta izveidi, ar ko arī dalījās vizītes laikā.
Zviedrijas eksperts, Anders Lindén: “Patiess un autentisks piemērs tam, kā mazas saimniecības var spēlēt nozīmīgu lomu mūsdienu eiropiešu dzīvē, sniedzot indivīdiem un sabiedrībai vērtības, kas sniedzas tālu aiz finansiāliem aspektiem”.
3 | Agromežsaimniecības mācības Latvijā
27.02.2025, Skrīveros
tikās 32 mežu īpašnieki un lauksaimnieki, guva zināšanas un atbildes uz jautājumiem no pasniedzējiem ekspertiem- Agņa Grauduļa, Māra Narvila un Dagnijas Lazdiņas.
Agņa Grauduļa lekcijas "Agromežsaimniecība | Koku nozīme lauksaimniecības zemēs. Risinājumi likumdošanas skavās" un Māra Narvila lekcijas "Augsne - auglība - koki" prezentācijas iespējams apskatīt zemāk- zem fotogrāfijām.
tikās 32 mežu īpašnieki un lauksaimnieki, guva zināšanas un atbildes uz jautājumiem no pasniedzējiem ekspertiem- Agņa Grauduļa, Māra Narvila un Dagnijas Lazdiņas.
Agņa Grauduļa lekcijas "Agromežsaimniecība | Koku nozīme lauksaimniecības zemēs. Risinājumi likumdošanas skavās" un Māra Narvila lekcijas "Augsne - auglība - koki" prezentācijas iespējams apskatīt zemāk- zem fotogrāfijām.
Mācību dalībniekiem bija iespēja praksē, dabā, redzēt agromežsaimniecības izpētes lauku Pardenčos, Dr.silv., Mg.biol. Dagnijas Lazdiņas vadībā. Lauku jau 13 gadus apsaimnieko Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Zemkopības institūtu. Mācību dalībniekiem bija iespēja redzēt, kā saldo ķiršu, papeļu, apšu alejveida stādījumi (alley croping) aug iepriekš labi apsaimniekotā lauksaimniecības platībā, aramzemē, tostarp kopā ar ilggadīgām kultūrām galegu, lupīnu, miežabrāli.
Mācību noslēgumā tika izveidota dalībnieku e-pastu liste, kas saņem jaunumus agromežsaimniecības jomā. Ja arī vēlaties tajā tikt iekļauti, rakstiet uz [email protected], pieminot "vēlos tikt iekļauts agromežsaimniecības listē".
Mācību pasniedzēja, eksperta, Agņa Grauduļa, prezentācija
Mācību pasniedzēja, eksperta, Māra Narvila, prezentācija
...un par pašu projektu-
Field Adult Education
Project Title Latvijas - Zviedrijas agromežsaimniecības zināšanu apmaiņa
Project Title in English LATVIA -SWEDEN AGROFORESTRY KNOWLEDGE EXCHANGE
Project Acronym Unhide Agroforestry
Project Start Date 01/09/2023
Project Duration 24 months
Project End Date 31/08/2025
National Agency of the Applicant Organisation LV01 - Valsts izglītības attīstības aģentūra (State Education Development Agency)
Language used to fill in the form Latviešu
Project lump sum 60 000,00 €
Project Title Latvijas - Zviedrijas agromežsaimniecības zināšanu apmaiņa
Project Title in English LATVIA -SWEDEN AGROFORESTRY KNOWLEDGE EXCHANGE
Project Acronym Unhide Agroforestry
Project Start Date 01/09/2023
Project Duration 24 months
Project End Date 31/08/2025
National Agency of the Applicant Organisation LV01 - Valsts izglītības attīstības aģentūra (State Education Development Agency)
Language used to fill in the form Latviešu
Project lump sum 60 000,00 €
PROJEKTA GALVENAIS MĒRĶIS ir ar savstarpējas sadarbības un praktiskās pieredzes apmaiņas palīdzību izglītot partneru speciālistus, lai veicinātu agormežsaimniecības konsultantu un reģionālu demonstrāciju saimniecību tīkla izveidi, tādejādi atbalstot agromežsaimniecības prakšu plašāku ieviešanas iespēju partneru valstīs.
PROJEKTA PARTNERI:
PROJEKTA PARTNERI:
|
|
|
