No Latvijas laukiem līdz Ganas ciemiem: mantotie kultūraugi palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām
PAZIŅOJUMS MEDIJIEM
Rīga, 2024. gada 4. septembris
Latvijā uzsākts attīstības sadarbības projekts “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē”, kura mērķis ir stiprināt pārtikas sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām, ieviešot digitālu izglītību par mantotajiem kultūraugiem Ganā. Projektu īsteno Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) kopā ar Latvijas Permakultūras biedrību un organizācijām no Ganas – sociālo uzņēmumu Farmerline un Savannas Lauksaimniecības institūtu. Projekts sola būtisku atbalstu Ganas lauksaimniekiem, kas cīnās ar klimata izmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. un 2025. gadā gadā no attīstības sadarbības budžeta.
Latvijas Permakultūras biedrības veidotā mantoto kultūraugu lološanas kustība ir aizraujošs piemērs tam, kā mēs varam saglabāt un pavairot tradicionālos kultūraugus, kas laika gaitā labāk piemērojušies lokālajiem augšanas apstākļiem un sugas ietvaros attīstījuši lielu ģenētisko daudzveidību, kas tos padara robustākus dažādos klimatiskajos apstākļos. Šī kustība Latvijā izveidojusi un izmanto digitālos rīkus, lai izveidotu plašu sēklu apmaiņas tīklu, dokumentētu vietējās kultūraugu šķirnes un izglītotu sabiedrību par to nozīmi (skat. https://www.mantots.permakultura.lv/). Vietējās kopienas visā Latvijā tiek iesaistītas, lai nodrošinātu mantoto kultūraugu ilgtspējīgu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tā saglabājot ne tikai augus, bet arī stāstus par to audzētājiem un pārvarētajām grūtībām.
Latvijas kopienu sadarbības pieredzes pārnese varētu būt nozīmīga Ganai, kas pēdējo gadu laikā pieredzējusi dažādas grūtības lauksaimniecības jomā, tādas, kā klimata pārmaiņu izraisīts sausums un tajā pat laikā pārāk liels nokrišņu daudzums, pieaugoša augu kaitēkļu un slimību dinamika, nepietiekami lauksaimnieku ienākumi, zemas ražas un augsta inflācija. 1 Lai arī 40% Ganas darbaspēka nodarbojas ar lauksaimniecību 2 , bieži vien lauku apvidos nav pieejams internets un apgrūtināta piekļuve citu valstu un attālāku kopienu pieredzei. Ņemot to vērā, projekta ietvaros, savietojot Latvijas pieredzi mantoto kultūraugu lolotāju kopienas veidošanā un Savannas Lauksaimniecības institūta zināšanas par agrotehniku Ganā, tiks izstrādāti mobilajās tehnoloģijās balstīti izglītības moduļi audio ziņu formātā, kas sniegs praktiskus padomus par tradicionālo kultūraugu audzēšanu un sēklu uzglabāšanu. Šīs izglītojošās ziņas būs pieejamas četrās vietējās valodās, lai tās būtu saprotamas dažādām kopienām attālajos Ganas lauku reģionos, īpaši ziemeļos. Plānots, ka 10 000 lauksaimnieku saņems šos izglītības materiālus, kas palīdzēs uzlabot pārtikas drošību, pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt atkarību no monokultūrām.
Projekta kopdarbs ar Ganas un Latvijas partneriem tiks uzsākts Riga Food 2024 izstādes ietvaros, uz kuru ieradīsies arī Farmerline pārstāve Lilija Akorfa Keledorme (Lily Akorfa Keledorme). Diskusija notiks 7. septembrī no plkst. 12:35 līdz 13:45 uz galvenās skatuves (hallē Nr. 2) Ķīpsalas izstāžu zālē. Šajā diskusijā tiks runāts par to, kā mantotie kultūraugi un senās receptes var piedāvāt atbildes uz mūsdienu pārtikas sistēmas izaicinājumiem. Vai vecmāmiņu receptes un sen aizmirstie ēdieni var kļūt par mūsdienu uztura pamatu? Kā mantotie kultūraugi var palīdzēt mazināt pārtikas cenu pieaugumu un sniegt ekonomiskus ieguvumus? Mēs iepazīsimies ar spilgtiem piemēriem no tradicionālo kultūraugu atdzimšanas visā pasaulē, kas sniedz iedvesmu un motivāciju pārmaiņām. Diskusijā piedalīsies Sandra Stabinge un Ilze Mežniece no Latvijas Permakultūras biedrības, daloties ar savu pieredzi un idejām par to, kā sen aizmirstie ēdieni un mantoto kultūraugu izmantošana var veidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, un kā Latvija un Gana var iedvesmot viena otru nākotnes sadarbībai. Diskusiju vadīs Maija Kāle no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studijas centra (BICEPS).
Kontaktinformācija:
Marija Krūmiņa, www.biceps.org, 26442811, [email protected]
Rīga, 2024. gada 4. septembris
Latvijā uzsākts attīstības sadarbības projekts “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē”, kura mērķis ir stiprināt pārtikas sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām, ieviešot digitālu izglītību par mantotajiem kultūraugiem Ganā. Projektu īsteno Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) kopā ar Latvijas Permakultūras biedrību un organizācijām no Ganas – sociālo uzņēmumu Farmerline un Savannas Lauksaimniecības institūtu. Projekts sola būtisku atbalstu Ganas lauksaimniekiem, kas cīnās ar klimata izmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. un 2025. gadā gadā no attīstības sadarbības budžeta.
Latvijas Permakultūras biedrības veidotā mantoto kultūraugu lološanas kustība ir aizraujošs piemērs tam, kā mēs varam saglabāt un pavairot tradicionālos kultūraugus, kas laika gaitā labāk piemērojušies lokālajiem augšanas apstākļiem un sugas ietvaros attīstījuši lielu ģenētisko daudzveidību, kas tos padara robustākus dažādos klimatiskajos apstākļos. Šī kustība Latvijā izveidojusi un izmanto digitālos rīkus, lai izveidotu plašu sēklu apmaiņas tīklu, dokumentētu vietējās kultūraugu šķirnes un izglītotu sabiedrību par to nozīmi (skat. https://www.mantots.permakultura.lv/). Vietējās kopienas visā Latvijā tiek iesaistītas, lai nodrošinātu mantoto kultūraugu ilgtspējīgu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tā saglabājot ne tikai augus, bet arī stāstus par to audzētājiem un pārvarētajām grūtībām.
Latvijas kopienu sadarbības pieredzes pārnese varētu būt nozīmīga Ganai, kas pēdējo gadu laikā pieredzējusi dažādas grūtības lauksaimniecības jomā, tādas, kā klimata pārmaiņu izraisīts sausums un tajā pat laikā pārāk liels nokrišņu daudzums, pieaugoša augu kaitēkļu un slimību dinamika, nepietiekami lauksaimnieku ienākumi, zemas ražas un augsta inflācija. 1 Lai arī 40% Ganas darbaspēka nodarbojas ar lauksaimniecību 2 , bieži vien lauku apvidos nav pieejams internets un apgrūtināta piekļuve citu valstu un attālāku kopienu pieredzei. Ņemot to vērā, projekta ietvaros, savietojot Latvijas pieredzi mantoto kultūraugu lolotāju kopienas veidošanā un Savannas Lauksaimniecības institūta zināšanas par agrotehniku Ganā, tiks izstrādāti mobilajās tehnoloģijās balstīti izglītības moduļi audio ziņu formātā, kas sniegs praktiskus padomus par tradicionālo kultūraugu audzēšanu un sēklu uzglabāšanu. Šīs izglītojošās ziņas būs pieejamas četrās vietējās valodās, lai tās būtu saprotamas dažādām kopienām attālajos Ganas lauku reģionos, īpaši ziemeļos. Plānots, ka 10 000 lauksaimnieku saņems šos izglītības materiālus, kas palīdzēs uzlabot pārtikas drošību, pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt atkarību no monokultūrām.
Projekta kopdarbs ar Ganas un Latvijas partneriem tiks uzsākts Riga Food 2024 izstādes ietvaros, uz kuru ieradīsies arī Farmerline pārstāve Lilija Akorfa Keledorme (Lily Akorfa Keledorme). Diskusija notiks 7. septembrī no plkst. 12:35 līdz 13:45 uz galvenās skatuves (hallē Nr. 2) Ķīpsalas izstāžu zālē. Šajā diskusijā tiks runāts par to, kā mantotie kultūraugi un senās receptes var piedāvāt atbildes uz mūsdienu pārtikas sistēmas izaicinājumiem. Vai vecmāmiņu receptes un sen aizmirstie ēdieni var kļūt par mūsdienu uztura pamatu? Kā mantotie kultūraugi var palīdzēt mazināt pārtikas cenu pieaugumu un sniegt ekonomiskus ieguvumus? Mēs iepazīsimies ar spilgtiem piemēriem no tradicionālo kultūraugu atdzimšanas visā pasaulē, kas sniedz iedvesmu un motivāciju pārmaiņām. Diskusijā piedalīsies Sandra Stabinge un Ilze Mežniece no Latvijas Permakultūras biedrības, daloties ar savu pieredzi un idejām par to, kā sen aizmirstie ēdieni un mantoto kultūraugu izmantošana var veidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, un kā Latvija un Gana var iedvesmot viena otru nākotnes sadarbībai. Diskusiju vadīs Maija Kāle no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studijas centra (BICEPS).
Kontaktinformācija:
Marija Krūmiņa, www.biceps.org, 26442811, [email protected]
PAZIŅOJUMS MEDIJIEM
Rīga, 2024. gada 6-7. septembris
“Riga Food” ir starptautiski atzīta izstāde, kas izceļas ar ievērojamu ārvalstu uzņēmumu klātbūtni un nacionālajiem paviljoniem. Šogad piedalīsies vairāk nekā 420 uzņēmumi no 30 valstīm, demonstrējot produktus un inovācijas 12 nacionālajos paviljonos. Izstāde ir galvenā platforma tīklu veidošanai, biznesa iespējām un jaunākajām tendencēm un sasniegumiem pārtikas rūpniecībā.
Latvijas Permakultūras biedrības pārstāves Sandra Stabinga un Ilze Mežniece piedalīsies paneļdiskusijā:
"Aizmirstie ēdieni – kultūras un ilgtspējības glābēji. Atgriešanās pie saknēm. Ekonomiskie aspekti. Ekoloģiskās iespējas"
DIskusija organizēta attīstības sadarbības projekta “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē” ietvaros. Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.
Projekta mērķis ir stiprināt pārtikas sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām, ieviešot digitālu izglītību par mantotajiem kultūraugiem Ganā. Projektu īsteno Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) kopā ar Latvijas Permakultūras biedrību un organizācijām no Ganas – sociālo uzņēmumu Farmerline un Savannas Lauksaimniecības institūtu."
PAR DISKUSIJU
Atgriešanās pie saknēm: Kā tradicionālie kultūraugi un vecmāmiņu receptes var iedvesmot radīt jaunus uztura paradumus? Dalībnieki stāstīs, kā tradicionālie, mantotie kultūraugi un senās receptes var uzlabot mūsu uzturu un palīdzēt pārvarēt pārtikas cenu pieaugumu. Ekonomiskie aspekti: Diskusija aptvers ekonomiskās priekšrocības, kas saistītas ar tradicionālo, sen aizmirsto ēdienu atgriešanu savā ēdienkartē. Kā atmiņas par pagātni var palīdzēt veidot ekonomiski ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un sniegt ieguvumus gan pārtikas audzētājiem, gan patērētājiem mūsdienās? Ekoloģiskās iespējas: Dalībnieki izgaismos ekoloģiskās priekšrocības, ko sniedz šo tradicionālo kultūraugu audzēšana un izmantošana, kā arī sniegs praktiskus padomus par to integrāciju mūsdienu uzturā. Projekts “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē", kura ietvaros tiek rīkota šī diskusija, saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.”
Vairāk informācijas: www.bt1.lv/event-program/lv/exhib/1598/event/1363
Rīga, 2024. gada 6-7. septembris
“Riga Food” ir starptautiski atzīta izstāde, kas izceļas ar ievērojamu ārvalstu uzņēmumu klātbūtni un nacionālajiem paviljoniem. Šogad piedalīsies vairāk nekā 420 uzņēmumi no 30 valstīm, demonstrējot produktus un inovācijas 12 nacionālajos paviljonos. Izstāde ir galvenā platforma tīklu veidošanai, biznesa iespējām un jaunākajām tendencēm un sasniegumiem pārtikas rūpniecībā.
Latvijas Permakultūras biedrības pārstāves Sandra Stabinga un Ilze Mežniece piedalīsies paneļdiskusijā:
"Aizmirstie ēdieni – kultūras un ilgtspējības glābēji. Atgriešanās pie saknēm. Ekonomiskie aspekti. Ekoloģiskās iespējas"
DIskusija organizēta attīstības sadarbības projekta “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē” ietvaros. Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.
Projekta mērķis ir stiprināt pārtikas sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām, ieviešot digitālu izglītību par mantotajiem kultūraugiem Ganā. Projektu īsteno Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) kopā ar Latvijas Permakultūras biedrību un organizācijām no Ganas – sociālo uzņēmumu Farmerline un Savannas Lauksaimniecības institūtu."
PAR DISKUSIJU
Atgriešanās pie saknēm: Kā tradicionālie kultūraugi un vecmāmiņu receptes var iedvesmot radīt jaunus uztura paradumus? Dalībnieki stāstīs, kā tradicionālie, mantotie kultūraugi un senās receptes var uzlabot mūsu uzturu un palīdzēt pārvarēt pārtikas cenu pieaugumu. Ekonomiskie aspekti: Diskusija aptvers ekonomiskās priekšrocības, kas saistītas ar tradicionālo, sen aizmirsto ēdienu atgriešanu savā ēdienkartē. Kā atmiņas par pagātni var palīdzēt veidot ekonomiski ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un sniegt ieguvumus gan pārtikas audzētājiem, gan patērētājiem mūsdienās? Ekoloģiskās iespējas: Dalībnieki izgaismos ekoloģiskās priekšrocības, ko sniedz šo tradicionālo kultūraugu audzēšana un izmantošana, kā arī sniegs praktiskus padomus par to integrāciju mūsdienu uzturā. Projekts “Digitālas mantoto kultūraugu izglītības izveide Āfrikas pārtikas sistēmu noturībai klimata krīzē", kura ietvaros tiek rīkota šī diskusija, saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.”
Vairāk informācijas: www.bt1.lv/event-program/lv/exhib/1598/event/1363
Projekts saņēmis Ārlietu ministrijas finansējumu 2024. gadā no attīstības sadarbības budžeta.
