Rūpes par Zemi
Tā vispirms sākas ar izpratni par to, ka mēs – cilvēki – esam daļa no dabas jeb Zemes ekosistēmas elementi. Nedrīkst domāt tikai par to, kā 'būt videi draudzīgākiem', jādomā kā nebūt videi kaitīgiem. Rūpes par zemi arī ir rūpes par augsni, no kuras ir atkarīga cilvēku labklājība gan ģimenes, gan valsts mērogā. Par augsnes veselību var spriest pēc dzīvo būtņu daudzuma tajā un jāmācās darboties kopā ar dabu/vidi, nevis par spīti tai.
|
Rūpes par cilvēkiem
Tas nozīmē domāt par cilvēci globāli un rīkoties lokāli – individuālā, kopienas, globālā un arī nākotnes paaudžu līmenī. Praktiski tam būtu jāizpaužas kā savstarpējam atbalstam un palīdzībai, visiem kopā tiecoties uz dzīvesveidu, kas nekaitē citiem cilvēkiem un Zemei. Veselīgu un uz ilgtermiņa labklājību orientētu kopienu un sabiedrības veidošana ir daļa no sociālā ētikas pīlāra.
|
Godprātīga sadaleZemes resursi ir jāizmanto prātīgi. Godprātīga sadale ir permakultūras tautsaimnieciskā dimensija, kas aicina samazināt patēriņu, bet labumus un resursus pārdalīt vienlīdzīgi. Kā teica Mahatma Gandi: "Zeme nodrošina pietiekoši, lai apmerinātu katra vajadzības, bet ne katra alkatību".
Earth provides enough to satisfy every man's needs, but not every man's greed |
Deivids Holmgrens izstrādājis divpadsmit principus, kas jāņem vērā permakultūras projektos.
Tos vienlīdz labi var attiecināt uz lauksaimniecību, pilsētu plānošanu vai māju projektēšanu... |