Agromežsaimniecība ir jauns vārds Latvijā tradicionāli pielietotām lauksaimniecības praksēm, ļoti īsi var definēt - agromežsaimniecība ir lauksaimniecība ar kokiem!
Par to, kādas ir Latvijā tradicionālas un mazāk tradicionālas agromežsaimniecības prakses, kāds atbalsts par viņām varētu pienākties no nākamā gada, ko varam darīt, lai šī ekonomiski izdevīgā un vides stāvokli uzlabojošā sistēmiskā pieeja Latvijā tiktu pielietota arvien vairāk, runāsim seminārā "TRADICIONĀLĀ AGROMEŽSAIMNIECĪBA LATVIJĀ".

KAD: 20.10.2022.
CIKOS: 11:00-16:00
KUR: Skrīveros, LLU Zemkopības institūtā, Purapuķes iela 28 (“Selekcija”) Skrīveri
https://maps.app.goo.gl/gAeGPdPmUcx13t5i9
REĢISTRĀCIJA: https://forms.gle/KGFVTNbpJpMoQ4oz6

Dalība seminārā bez maksas! Projektu finansē EEZ un Norvēģija. 
Vairāk par projektu: http://www.permakultura.lv/jaunumi

PROGRAMMA:
Līdz 11:00 Ierašanās
11:00 - 12:30 Ekskursija eksperimentālajā stādījumā aleju un buferjoslu agromežsaimniecības prakšu iepazīšanai
12:30 - 13:00 Tējas pauze
13:00 - 13:10 Par projektu  “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”- Ilze Mežniece
13:10 - 14:30 Prakšu prezentācijas:
Latvijā tradicionālās agromežsaimniecības prakses - Agnis Graudulis
Latvijā mazāk izplatītas agromežsaimniecības prakses 
-aleju lauksaimniecība - Dagnija Lazdiņa
-meža dārzi - Māris Narvils
14:30 - 15:10 Diskusija: Agromežsaimniecība likumdošanā un KLP
15:10 - 16:00 Diskusija: Kādi ir praktiski soļi, lai realizētu atbalstu agromežsaimniecības praksēm Latvijā? Kas traucē?

Piedalies arī aptaujā par agromežsaimniecību entuziastiem, lai sniegtu mums plašāku priekšstatu par zemes īpašnieku zināšanām un interesi par agromežsaimniecības praksēm: https://www.visidati.lv/aptauja/1866929509/

2022.gada 23.septembrī Latvijā notika iepriekš nebijuša tiesas procesa sēde – nevalstiskā organizācija “Ekodizaina kompetences centrs” aicinājusi tiesu izvērtēt Zemkopības ministrijas atteikumu sniegt organizācijai informāciju par lauksaimniecības pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem. Lauksaimniecības pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pārdošanas apjomi ir vienīgā Latvijā ilgākā laika posmā apkopotā un uzkrātā informācija par šo bīstamo vielu lietošanu. Nevalstiskajām organizācijām līdz šim nav izdevies panākt strīdīgās, vides aizsardzības pasākumu plānošanai nozīmīgās informācijas publiskošanu. Tiesa savu spriedumu par abu pušu iesniegto argumentāciju darīs zināmu oktobra vidū, tad arī kļūs skaidrs, vai vides organizāciju apkopotie argumenti bijuši pietiekami, lai sabiedrībai tiktu dota atļauja uzzināt, kādi un cik daudz pesticīdi tiek tirgoti lietotošanai Latvijas lauksaimniecības zemēs.

Administratīvajā rajona tiesā patlaban tiek izskatīta biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” prasība pret Zemkopības ministriju par pienākuma uzlikšanu “Zemkopības Ministrijai sniegt informāciju par Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem (kg vai t par katru darbīgo vielu) laikā no 2011-2020. gadam. Lūdzam sniegt datus par katru AAL darbīgo vielu atsevišķi, jo tikai tā varam izvērtēt informāciju par to bīstamajām īpašībām videi un cilvēku veselībai.” (citāts no prasības pieteikuma)
Pieteikumu ar lūgumu uzlikt Zemkopības ministrijai pienākumu sniegt prasīto informāciju Administratīvajā rajona tiesā biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” iesniedza jau 18.05.2021.. Latvijas Permakultūras biedrība piedalās tiesas procesā kā novērotājs.

Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska stāsta:
“Mēs gribējām izmantot pesticīdu pārdošanas apjomu datus analīzei, lai saprastu, kuri no pašiem bīstamākajiem lauksaimniecības pesticīdiem Latvijā tiek izmantoti visvairāk un kādos apjomos, un ko valsts dara, lai tos ierobežotu. Saskaņā ar ES direktīvām, bīstamākajām vairāk lietotajām vielām būtu jāmeklē un jālieto mazāk bīstamas alternatīvas, kas būtu arī mūsu AAL lietošanu pārraugošo organizāciju pienākumos. Zemkopības ministrija un Valsts Augu aizsardzības dienests atteicās datus par pesticīdu pārdošanas apjomiem sniegt. Jautājums – kāpēc? Mēs uzskatījām, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju viņiem nav pamata šos datus ierobežot, it īpaši tāpēc, ka ir ES valstis, kurās dati par pesticīdu pārdošanas un/vai lietošanas daudzumiem ir publiski pieejami.

Tāpēc mēs sākām tiesas procesu, kurā viens no aspektiem ir arī informācijas atklātība Latvijas iestādēs. Manuprāt, valsts iestādes nedrīkst nedot sabiedrībai datus tikai tāpēc, ka viņiem negribas dot. Ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, kāpēc valsts iestādes datus nedod. Nespējot iegūt, mūsuprāt, visai sabiedrībai svarīgu informāciju, mēs izvēlējāmies lūgt tiesu izšķirt, vai tiešām šis ir tas gadījums, kad arī tiesas ieskatā atbilstoši esošiem likumiem Zemkopības ministrija var šo datus mums nedot.”

Arī “Latvijas Permakultūras biedrība” ir saskārusies ar Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) nevēlēšanos vai nevarēšanu sniegt informāciju par pārdoto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu daudzumu. 2020. gadā kampaņas “Dzīvā zeme” laikā centāmies uzzināt, kā gadu laikā mainījušies glifosāta pārdošanas apjomi, tomēr līdz reāliem skaitļiem tā arī neizdevās tikt. Šogad, 2022. gadā, Latvijas Permakultūras biedrība kopā ar “Ekodizaina kompetences centru” veic Aktīvo iedzīvotāju fonda finansētu pētījumu par pesticīdu klātbūtni lauku māju iekštelpu putekļos, kura plānošanas posmā informācija par vairāk lietotajiem pesticīdiem būtu bijusi  nepieciešama, tomēr ir nepieejama, pasūtāmo analīžu saraksta sastādīšanai.

Piedaloties kā novērotājam tiesas procesā, secinām, ka jau šobrīd tiesas vadītā diskusija starp NVO un Zemkopības ministriju ir bijusi rezultatīva - ir kliedēta daļa pārpratumu un veicināta informācijas pieejamība. Zemkopības ministrijas pārstāvji tiesā atzinuši, ka to augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu, kuras piegādā vairāki piegādātāji un/vai iekļautas vairāku produktu sastāvos un/vai tirgo vairāki tirgotāji, daudzumi nevar tikt traktēti kā komercnoslēpums, un tāpēc informācija par to pārdošanas apjomiem ir sniedzama sabiedrībai. Šī ir ļoti laba ziņa gan vides organizācijām, gan iestādēm, kuras gadiem saņēmušas atteikumu izsniegt šādus datus no Valsts Augu aizsardzības dienesta.
​
Turpinot gaidīt Administratīvās tiesas lēmumu par to AAL darbīgo vielu pārdošanas apjomu statusu, kuras piegādā un tirgo tikai viens vai divi piegādātāji, jau tagad iedrošinām pētniekus un vides aktīvistus veikt informācijas pieprasījumus VAAD par iepriekš nepieejamu, bet šobrīd par publiskojamu atzītu informāciju par vairāku piegādātāju tirgoto AAL darbīgo vielu pārdošanas apjomiem!
 
Informāciju sagatavoja 
Ilze Mežniece
Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle,
permakultura.lv@gmail.com
tel:26358845