|
Antonīmi ir vārdu pāri, kuri noliedz viens otru. Ja tu esi viens, tu nevari būt otrs. Piemēram, melns un balts, liels un mazs, dot un ņemt ... Izrādās Latvijā tagad par antonīmiem padarīti arī "paēdis" un "vesels". Pirms diviem gadiem sabiedrība Latvijā, bažījoties par riskiem veselībai, pieprasīja tiesības uz tīru vidi, tika savākti 11 000 parakstu par ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu 1 kilometra attālumā no apdzīvotām vietām un viensētām un ierosinājums iedots Saeimai. Saeima izveidoja darba grupu jautājuma detalizētākai izpētei, un jau gadu šī darba grupa cenšas atrast “kompromisu”, kurā cilvēki būtu apmierināti un lauksaimnieku bizness dzīvs. VARAM kā darba grupas vadītāji “kompromisa” pirmo variantu nu gatavo sniegšanai Saeimā tālākām diskusijām un jaunu regulējumu iespējamai noteikšanai, bet iedzīvotāji turpina gaidīt, vai viņiem ļaus būt veseliem.
Izdaudzinātajā apburtajā lokā iedzītā sabiedrība šādi ir nolikta izvēles priekšā - ēst maizi un slimot vai arī dzīvot veselīgi, bet badā. "Kompromiss"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentē šo pretišķīgo viedokļu "kompromisu", kuru grasās sniegt arī Saeimai - 25 m no mājas nedrīkstēs lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus (AAL), kā arī lauksaimniekiem laicīgi jāinformē iedzīvotāji par plānotiem darbiem ar bīstamām vielām iedzīvotāju māju tuvumā. Tā kā šāds "buferjoslas" lielums īpaši neietekmēs lauksaimniekus un viņu spēju "izaudzēt maizi priekš visiem", tad Zemkopības ministrija un lauksaimnieku industrija arī piekrīt. Pēc gadu ilgām diskusijām ir radīta rekomendācija, kura, "uz papīra", izskatīdamās patīkami progresīva, nemainīs neko lauksaimniecības praksē. Ir nedaudz tādu dzīvojamo ēku, kuras atrodas tuvāk par 20 m no lauka robežas, un 5 m buferjosla vairumā pesticīdu lietošanas gadījumu lauksaimniekiem jāievēro jau tagad. Lauku sētā dzīvojošās ģimenes kartupeļi un salāti nevienu neinteresē, tāpat kā bērni, āboli un darbspējīgo ģimenes locekļu paaugstinātais risks saslimt ar endokrīnās sistēmas slimībām un audzējiem.* Atmetot emocijas un paliekot pie pieejamiem faktiem - ir virkne pētījumu, kuros pesticīdu sānplūsma konstatēta 25 m, 50m, 150 m un tālāk no apstrādātā lauka, kuros pierādīta iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās jo tuvāk intensīvās lauksaimniecības laukiem tie dzīvo, bet... šī informācija ir par situāciju citvalstīs. Latvijā šādu pētījumu nav. Latvijā vispār nekādu nopietnu novērojumu un monitoringa nav. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atzīst, ka tikai nelielu daļu (mazāk kā 10) no 150 dažādām aktīvajām vielām, kas iekļautas pašreiz Latvijā tirgū pieejamo AAL sastāvā, viņi šobrīd novēro, pie kam pat šis knapais monitorings uzrāda pieļaujamā piesārņojuma normu pārsniegumu tieši pašreiz tirgū nopērkamajām vielām. Informācijas neesamība mūsu valstī tiek izmantota politikas "turpināt kā parasti" atbalstam - ja nav pierādīts, ka ir slikti, tātad ir labi. Varbūt tādēļ arī mūsu iestāžu veiktais monitorings ir tik ... knaps? 25 m - droši vai bīstami?Lai Latvijā papļāpāšanu par pesticīdu ietekmi vai neietekmi uz lauku iedzīvotājiem kaut nedaudz pavirzītu faktos balstītas diskusijas virzienā, Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" projekta “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, ietvaros aicina iedzīvotājus, kuru mājokļi atrodas tuvu intensīvi apstrādātiem laukiem, iesaistīties pētījumā "PESTICĪDI TAVAS MĀJAS PUTEKĻOS" par 30 Latvijā lietotu pesticīdu klātesamības un koncentrāciju noteikšanu 15 māju iekštelpu putekļos. Lai arī pētījums ir ierobežots apjomā, tā galveno mērķi - pārbaudīt, vai mājokļos tuvu lauksaimniecības teritorijām ir veselībai droša dzīves vide - tas sasniegs. Mēs aicinām pieteikties gan saimniekus, kuru mājas ir tuvāk kā 25 m apstrādātajiem laukiem, gan saimniekus, kuru mājas atrodas 50 m un tālāk. Pētījuma rezultāti gaidāmi jau vasarā. Latvijā mājokļu vides kvalitāte ar AAL apstrādātu lauku tuvumā līdz šim nav pētīta, tāpēc sagaidīsim rezultātus kopā un ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstināsim sabiedrību un Saeimu. Mēs ceram līdz vasaras beigām sniegt datos balstītu atbildi - vai PIETIEK ar 25 m buferjoslu no pesticīdiem apstrādāta lauka, lai mājā dzīvot būtu droši! Maize izaugs visiem?Vēl mazliet Jūsu uzmanības! Kad 2020. gadā Šveicē aktīvi notika diskusijas par pilnīgu lauksaimniecības pesticīdu lietošanas aizliegšanu, Šveices lauksaimnieki aprēķināja, ka šāds pilnīgs aizliegums samazinātu iegūtās ražas apjomu par 30%. Vai Šveicei tas ir daudz vai maz - grūti spriest. Neizmantotās un izšķērdētās pārtikas apjoms Šveicē arī ir 30%.
Gadu no gada Latvijā vismaz 80% izaudzēto kviešu eksportē, Latvijā pametot tikai audzēšanas procesā izsmidzināto pesticīdu atliekvielas augsnē, ūdeņos, gaisā, putekļos. Ar šādu ražas apjomu, Latvija noteikti var atļauties samazināt pesticīdu lietošanu, pat ja raža samazināsies par veseliem 30%, un tiks saražota pārtika nevis 6 miljoniem, bet tikai 4 miljoniem cilvēku. Latvijā noteikti, pat šībrīža nestabilitātes un resursu trūkuma apstākļos, var atļauties palīdzēt zemniekiem iemācīties mūsu maizi audzēt ar bioloģiskām metodēm. Latvija noteikti var atļauties nodrošināt saviem iedzīvotājiem labvēlīgu un veselībai drošu vidi, nosakot PIETIEKAMAS, iespējams, krietni LIELĀKAS kā 25 m, buferjoslas pesticīdu lietošanai. Iespējams, pieņemot pareizus lēmumus, Latvijā tomēr var būt gan vesels, gan paēdis. Materiālu sagatavoja Ilze Mežniece Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle permakultura.lv@gmail.com *Uztveru to personīgi. Esmu no laukiem. Mani ļoti interesē mazu, no visām pusēm intensīvās lauksaimniecības lauku ieskautu ciemu slimību statistika par pēdējiem 10 gadiem. Jo pēdējos 10 gados pesticīdu lietošana Latvijā pieaugusi par vairāk kā 50 %. Kā arī ļoti jocīgi liekas tas, ka 2020.gadā veiktā pētījuma rezultāti par pesticīdu atliekvielām Latvijas iedzīvotāju urīnā tā arī nav publicēti.
0 Comments
Leave a Reply. |
Atpakaļ uz GALVENO
|
RSS Feed